Kas ir pectoriloquy?

Normāla plaušu funkcija rada klusu skaņu, kuru ir grūti saprast, kad pacients runā vai čukst, kamēr ārsts klausās plaušas. Kad notiek krūšu runa, čuksti kļūst skaidri dzirdami caur stetoskopu. Parasti tas nozīmē šķidrumu plaušās, ko var izraisīt pneimonija, pleirīts vai emfizēma.

Citi testi, kas veikti, lai noteiktu plaušu funkciju, ietver bronhofonijas klausīšanos. Ārsts parasti lūdz pacientam atkārtot ciparus viens, divi un trīs, kamēr viņš vai viņa klausās troksni krūšu dobumā. Parasti ārsts dzird apslāpētas vai klusinātas skaņas, kad pacients runā. Ar bronhofonijas simptomiem troksnis ir skaļāks vietās, kur ir uzkrājies šķidrums.

Līdzīgu testu sauc par egofoniju. Ārsts liek pacientam nepārtraukti atskaņot “E” skaņu, kamēr ārsts klausās ar stetoskopa palīdzību. Ja ārsts dzird troksni, kas atgādina garu “A”, tas var arī norādīt uz pārmērīgu šķidruma daudzumu plaušās vai ap tām.

Neparastas plaušu skaņas var izpausties arī kā sprakšķi, sēkšana vai raudas. Krakšķi ir augsti toņi, kas dzirdami periodiski. Tiek aprakstīts, ka tiem ir pūšošs troksnis vai tonis, kas līdzīgs malkas dzirksteļošanai virs karstas uguns. Sēkšana var parādīties kā augsts vai zems troksnis, ja elpceļi ir aizsprostoti. Dziļš, rīstošs troksnis, kad pacients ieelpo un izelpo, var liecināt par rončiem, kas var izzust, kad pacients klepo.

Vēl viens tests izmanto vibrācijas, lai norādītu uz šķidruma klātbūtni plaušās vai ārpus tām. Procesā, ko sauc par taustes fremitus, pacients atkārto virkni skaitļu vai noteiktu vārdu, kamēr ārsts novieto roku uz krūtīm. Ja ārsts jūt pārmērīgu reverberāciju, tas var liecināt par šķidrumu elpceļos, kas ved uz plaušām. Ja vibrācija ir vāja, ārsts var pārbaudīt šķidrumu ārpus plaušām, kas var liecināt par hronisku obstruktīvu plaušu slimību.

Šie testi ir visaptveroša plaušu pārbaude, ja ārstam ir aizdomas par patoloģisku plaušu darbību. Lielākā daļa ārstu paļaujas uz krūškurvja rentgena stariem, lai diagnosticētu pneimoniju un citus traucējumus, kas saistīti ar šķidrumu plaušās. Rentgena starojums sniedz ārstam vairāk informācijas par šķidruma uzkrāšanās apjomu un to, kur tieši tā notiek.