Kas ir piesātinājuma punkts?

Piesātinājuma punkts ir punkts, kurā objekts ir absorbējis tik daudz vielas, cik spēj. Visiem objektiem ir šāds punkts katram vielas veidam, ko tie potenciāli var absorbēt. Absorbētās vielas var ietvert šķidrumu, gāzes, ķīmiskas vielas un enerģiju. Kad ir sasniegts piesātinājuma punkts, vairs nevar absorbēt papildu piesātinātās vielas daudzumu.

Iespējams, visizplatītākais piesātinājuma punkta piemērs ir sūklis, kas ir absorbējis visu ūdeni vai citu šķidrumu, ko tas var absorbēt. Kad sūklis uzsūc ūdeni, ūdens izspiež gaisu, kas atrodas sūkļa porās un kamerās. Kad viss gaiss ir izspiests, sūklis vairs nevar absorbēt šķidrumu. Papildu šķidrums, kas uzklāts uz sūkļa, vienkārši iztecēs.

Vēl viens izplatīts piemērs ir gaiss. Zemes gaiss jebkuros apstākļos var saturēt noteiktu skaitu molekulu. Kad gaiss kļūst piesātināts, tiek sasniegts rasas punkts.

Ķīmijā un fizikā šis termins var attiekties arī uz ķīmisko vielu vai enerģijas absorbciju. Kad objekts ir sasniedzis savu piesātinājuma punktu, papildu enerģijai būs jādodas citur. Šo terminu var izmantot arī, lai apzīmētu gaismu. Katrs objekts un šķīdums spēj absorbēt noteiktu gaismas daudzumu neatkarīgi no tā, cik mazs tas ir. Kad tiek absorbēts maksimālais gaismas daudzums, papildu gaisma tiks lauzta vai “atlēca” no objekta.

Ir svarīgi atzīmēt, ka vienumiem ir dažādi piesātinājuma punkti. Tas attiecas pat uz ļoti līdzīgiem priekšmetiem. Lielumam, protams, ir nozīme, nosakot, cik daudz objekts var absorbēt. Piemēram, lielākam sūklim būs augstāks piesātinājuma punkts nekā mazākam sūklim. Svarīgs ir arī blīvums — sūklis ar vairāk caurumu absorbēs vairāk nekā sūklis ar mazāk caurumu.

Temperatūra ir vēl viens galvenais faktors piesātinājuma punkta noteikšanā. Gan objekta vai šķīduma temperatūra, kas absorbē vielu, gan pašas vielas temperatūra izraisīs izmaiņas vielas daudzumā, ko var absorbēt.

Lai gan šis termins sākotnēji tika izveidots kā zinātnisks termins, tas ir plaši izmantots, lai aprakstītu cilvēkus noteiktās situācijās. Var teikt, ka persona, kas īsā laika posmā ir uzzinājusi lielu daudzumu jaunas informācijas, ir sasniegusi savu “piesātinājuma punktu”. Šo frāzi var attiecināt arī uz kādu, kurš ir izdzēris tik daudz alkohola, cik spēj.