Pirāts ir kāds, kurš izdara laupīšanas jūrā, parasti nevienas konkrētas valsts nav iecēlusi to darīt. Lai gan vārds pirāts atsauc atmiņā pagājušā gadsimta varoņus, kuri baidās no jūras, patiesība ir tāda, ka pirātisms joprojām ir izplatīts visā pasaulē. Turklāt pirāts ir kļuvis par parastā noziedznieka simbolu pie Somālijas un Singapūras krastiem un ūdeņos starp Indijas un Kluso okeānu, kur pirāti ir atbildīgi par zaudējumiem līdz pat 16 miljardu dolāru apmērā gadā.
Agrāk pirāts bija viens no visvairāk baidītajiem noziedzniekiem. Jau 13. gadsimtā pirms mūsu ēras pirāti jau terorizēja Egejas jūru, iznīcinot kuģus un izzaguši upmalas ciematus. Līdz viduslaikiem pirāts bija kļuvis par simbolu laikmetam, kuru nomoka vardarbība, bailes un kriminālvajāšana. Pirātisma zelta laikmets, kas ilga no 1560. gada līdz pat 18. gadsimta otrajai pusei, bija centrēts Karību jūras reģionā. Tortugas sala un Port Royal bija divi slavenākie pirātu centri Karību jūras reģionā, galvenokārt tāpēc, ka konflikti par kolonizāciju padarīja šo teritoriju viegli pieejamu apmeklētājiem un pirātiem.
Privātpersona jeb priviliģēts pirāts bija pirāts, kuru karalis pasūtīja sagūstīt ārvalstu kuģus. Tā bija izplatīta “komercijas” prakse starp ienaidnieku valstīm, un tā izraisīja nopietnas starptautiskas cīņas, īpaši starp Angliju un Franciju. Saskaņā ar likumu privātpersona tehniski nebija pirāts, kas nozīmēja, ka viņu nevarēja tiesāt un notiesāt, ja viņš tiktu notverts.
Klasiskā pirāta tēlam ar realitāti ir maz sakara. Lielākā daļa no viņiem savu dzīvi pavadīja jūrā, cieta no smagiem uztura traucējumiem un nomira jauni. Ūdens bija grūti pieejama prece, tāpēc alus bija iecienītākais dzēriens, atrodoties jūrā. Ūdeņos pirāts bija cīnītājs, koncentrējoties uz garlaicības pārdzīvošanu starp uzbrukumiem. Tomēr, atgriezies uz sauszemes, pirāts lielu daļu sava laika pavadīja vietējos krogos, dzerot un spēlējot azartspēles.
Mūsdienās pirātisms ir mainījies no sava sākotnējā zagšanas mērķa, iekļaujot cilvēku nolaupīšanu izpirkuma maksu, sabotāžu, personīgo priekšmetu (nevis kravas) konfiskāciju un slepkavības. Pēdējos gados ir notikusi pirātu atdzimšana politisko nemieru apgabalos, piemēram, Somālijā.
Daži no slavenākajiem pirātiem ir Anne Bonnija, sers Frensiss Dreiks, Viljams Kids, sers Henrijs Morgans, “Melnais Bārts” Bartolomejs Robertss un Zeka Edvarda melnā bārda.