Plānotā apkope ir apkopes filozofija, kurā uzņēmumi plāno un ieplāno savus remontdarbus, nodrošinot, ka visi darbinieki zina, kad viņiem ir nepieciešams remontēt vai salabot aprīkojumu. To var plānot dažādos veidos, bet parasti tas ir atkarīgs no aprīkojuma darbības ilguma un līdzīgiem faktoriem. Ar plānveida apkopi parasti ir vieglāk iegādāties aprīkojumu un paredzēt šādus pirkumus nākotnē, kā arī darbiniekiem var būt vieglāk veikt savu darbu. Tajā pašā laikā šī apkopes metode var būt dārgāka un mazāk uzticama nekā citas metodes.
Ja uzņēmumam ir aprīkojums, kuram būs nepieciešams regulārs remonts, uzņēmums parasti izlemj par apkopes filozofiju, kas vislabāk atbilst uzņēmuma vajadzībām vai vēlmēm. Ar plānveida apkopi visas apkopes tiek plānotas iepriekš. Tas nozīmē, ka visi apkopes darbinieki zinās, kad viņiem ir jālabo aprīkojums, tādējādi atvieglojot darbinieku plānošanu šajā sakarā.
Cik ilgi uzņēmums gaida, lai remontētu aprīkojumu ar plānoto apkopi, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Uzņēmums var pieņemt lēmumu par aprīkojuma labošanu pēc tam, kad tas ir izmantots noteiktu stundu ilgumu, attālumu — automašīnām — vai citus faktorus, kas attiecas uz iekārtas stāvokli. Lai pārliecinātos, ka remonts patiešām ir nepieciešams, darbinieki, kas parasti tiek nosūtīti iekārtu labošanai, ir jomas eksperti un var noteikt, vai iekārtai ir nepieciešama apkope, vai tā var droši darboties kādu laiku.
Dažas no plānveida apkopes priekšrocībām ietver vienkāršu instrumentu un aprīkojuma daļu iegādi, kā arī to, ka nav vajadzīgas programmas vai instrumenti, lai pārbaudītu aprīkojuma pašreizējo stāvokli. Līdz ar detaļu iegādes atvieglošanu, uzņēmums parasti jau iepriekš zinās, cik daudz tam ir jāiztērē, tāpēc finanšu prognozes būs precīzākas. Vēl viena priekšrocība ir tā, ka nevajadzīgus remontdarbus var lielā mērā novērst, lai ietaupītu naudu.
Plānotās apkopes izmantošanai ir arī daži trūkumi, kurus labāk aptver citas apkopes filozofijas. Lai gan izvairīšanās no nevajadzīga remonta var samazināt izmaksas, izmaksas var palielināties, ja uzņēmumam ir konsekventi jāpasūta daudzas detaļas. Problēma var būt arī uzticamība, jo aprīkojums var salūzt vai tikt nopietni bojāts starp apkopes cikliem, izraisot remonta izmaksu kāpumu. Šie trūkumi nozīmē, ka plānotā apkope parasti tiek izvēlēta kā apkopes plāns, kad uzņēmuma galvenās prioritātes ir precīzas darba vai ražošanas prognozes un izvairīšanās no dārgiem skenēšanas instrumentiem.