Politiskais mīts ir stāstījums, parasti dramatiska stāsta veidā, kas attiecas uz kādu politisku tēmu. Politiskais mīts varētu apgalvot, ka izskaidro, kā radās konkrēta valsts, vai apraksta attiecības starp divām grupām kā daļu no lielāka, leģendāra naratīva. Politiskie mīti, neatkarīgi no tā, vai tiem ir vēsturisks fakts vai nē, apmierina grupas vajadzību pēc pašreizējās politiskās situācijas leģitimēšanas, iekļaujot to plašākā stāstā.
Termins “politiskais mīts” tika ieviests 1975. gadā Henrija Tjūdora grāmatā ar tādu pašu nosaukumu. Tjūdors aprakstīja šāda veida mītu kā mītu, kurā varonis vai galvenais varonis nebija viena persona, bet gan grupa. Grupa var būt nācija, etniskā grupa vai sociālā šķira. Politiskie mīti attiecas uz vēsturi, bet ne vienmēr ir vēsturiski; grupas dalībnieki mītu pieņem kā pamatotu filozofiskā izteiksmē, nevis kā vēsturiski precīzu.
Viens izplatīts politisko mītu veids ir nacionālās izcelsmes stāsts jeb etnoģenēze. Daudzām tautām ir daļēji leģendāri stāsti par to pastāvēšanu, kas bieži vien zināmā mērā balstās uz vēsturiskiem faktiem. Piemēram, agrīnie viduslaiku vēsturnieki stāstīja par angļu ienākšanu Anglijā divu mītisku vadoņu Hengista un Horsas vadībā, savukārt viduslaiku vēsturnieks Snorri Sturlusons radīja skandināvu tautu mītisku izcelsmi, kas tās saistīja ar klasisko mitoloģiju. Mūsdienīgāks šāda veida mīta piemērs būtu stāsts par puritāņiem, kas kuģo uz Jauno pasauli, lai izvairītos no reliģiskām vajāšanām un dibinātu to, kas kļūs par Ameriku.
Ne katrs politiskais mīts ir stāsts par izcelsmi. Citi politiskie mīti sniedz grandiozu stāstījumu politisko un kultūras kustību ierāmēšanai. Piemēram, ASV paplašināšanos uz rietumiem 19. gadsimtā pavadīja politiska mīta radīšana, kas pazīstama kā Manifest Destiny. Šis stāstījums skaidroja Amerikas teritoriālo apgūšanu kā daļu no neizbēgamas izaugsmes. Atbalstītāji uztvēra Klusā okeāna sasniegšanu kā Amerikas Savienoto Valstu “likteni”. ASV pašas kļuva par šī mīta galveno varoni, un pretošanās Amerikas ekspansijai tika uzskatīta par draudu valsts liktenim.
Politiskā mīta uzdevums ir saliedēt kopienu un iedvest piederības sajūtu. Tam var būt gan pozitīvas, gan negatīvas sekas. Politiskie mīti bieži vien kalpo kā pulcēšanās punkti valsts krīzes laikā, taču tos var izmantot arī kā apspiešanas instrumentus. Piemēram, “dolchstosslegende” jeb “leģenda par dūrienu mugurā” bija stāstījums, kas apgalvoja, ka Vācija ir zaudējusi Pirmo pasaules karu iekšējo ienaidnieku nodevības dēļ. Tas bija galvenais nacistu propagandas elements un veicināja atbalstu režīmam.