Populisms ir politiska filozofija, kas koncentrējas uz parastu cilvēku tiesību un pozīciju aizstāvēšanu pretstatā elitei un valdībai. Vairākas politiskās kustības visā pasaulē ir veicinājušas populistiskus ideālus. Apzīmējot politisko retoriku, indivīdu vai politisko partiju, šim terminam bieži ir nievājoša konotācija, un “populisms” daudziem cilvēkiem ir kļuvis par piesātinātu vārdu.
Parastajam cilvēkam
Galvenais populisma ideāls ir tāds, ka parastajam cilvēkam ir jābūt iespējai sabiedrībā un aktīvai lomai valdībā. Populistiskās kustības parasti sadala sabiedrību “tautā” un “elitē”, un indivīdi, kuriem ir ierobežota vara, tiek uzskatīti par cilvēkiem un indivīdi, kuriem ir ietekme, ietilpst elitē. Elite parasti ir turīga un bieži izmanto savu bagātību, lai ietekmētu politisko sistēmu, vienlaikus uzkrājot vairāk bagātības. Populisti parasti uzskata, ka valdība aizsargā elites, nevis vienkāršo cilvēku vajadzības, un viņi vēlas, lai tas mainītos.
Demokrātijas atbalstam
Cilvēki, kas atbalsta populismu, parasti atbalsta demokrātiskas sistēmas un uzskata, ka demokrātija ir labākais veids, kā cilvēkiem uzņemties lomu valdībā. Lai gan viņi veicina vienkārša cilvēka labklājību, populisti mēdz vairīties no sociālisma un galējā liberālisma. Politiķi no dažādām politiskajām partijām vai viedokļiem var būt iesaistīti populismā, un politiķi var apsūdzēt viens otru par iemīlēšanos vai spēlēšanos ar populismu, cenšoties iegūt atbalstu un balsis.
Par vislielāko labumu
Šāda veida politiskās kustības ir paredzētas, lai mudinātu valdības un sabiedrību kopumā strādāt, lai sniegtu vislielāko labumu lielākajam skaitam cilvēku. To var panākt, izmantojot politiku un tiesību aktus, kas atbalsta vienkāršus cilvēkus. Tomēr populistiskās kustības bieži noraida tādus politikas ieteikumus kā iztikas minimuma pilnvaras, valsts palīdzība un valdības finansēta veselības aprūpe, lai gan šīs politikas bieži ir paredzētas, lai palīdzētu tiem sabiedrības locekļiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams.
Negatīvie lietojumi
Dažiem cilvēkiem patīk lietot terminus “populists” un “populisms”, aprakstot publisku sašutumu par politiskiem notikumiem. Varētu teikt, ka cilvēki “izceļas populistiskā niknumā”, kad viņi iesniedz sūdzības par kliedzošu varas ļaunprātīgu izmantošanu elites vidū vai kad notiek pretreakcija valdībai, kas virza tiesību aktus, kas maz dod labumu zemākajai un vidējai šķirai. Šajā ziņā šiem terminiem var būt nievājošs raksturs, un tos bieži izmanto, lai norādītu, ka sabiedrība ir pārāk nezinoša vai tuvredzīga, lai saprastu, kas patiesībā notiek.