Posttraumatiskā epilepsija ir stāvoklis, kam raksturīgi regulāri krampji pēc galvas trieciena, ko izraisa kritiens, sadursme vai sitiens pret galvaskausu. Šo epilepsijas formu var izraisīt arī ložu un citu priekšmetu iekļūšana galvaskausā. Posttraumatiskās epilepsijas risks ir īpaši augsts, ja ir lauzts galvaskauss, rodas smags smadzeņu satricinājums vai ir intrakraniāla hematoma, kas ir asiņu uzkrāšanās galvaskausā pēc vēnas vai artērijas plīsumiem. Cietušajiem, kuriem galvas traumas dēļ ir vairāk nekā vienu dienu amnēzija vai bezsamaņa, ir arī risks saslimt ar epilepsiju pēc traumas.
Ārsti turpina pētīt pēctraumatiskās epilepsijas cēloni; daži pētījumi liecina, ka tas ir saistīts ar brīvo radikāļu bojājumiem, ko izraisa smadzeņu traumas. Citi pētījumi liecina, ka ģenētikai ir nozīme tam, kam pēc traumas attīstās atkārtotas lēkmes. Tā kā krampji ir krampji, ko izraisa smadzeņu audu bojājumi, jebkura ietekme, kas izraisa depresijas smadzeņu mīkstajos audos, var radīt posttraumatiskas epilepsijas risku. Tāpat ir iespējama bojātu smadzeņu audu ķirurģiska noņemšana pēc traumas.
Datortomogrāfiskā (CT) skenēšana palīdz ārstiem noteikt smadzeņu traumas smagumu un precīzi noteikt, kādas fiziskas, bioķīmiskas vai mehāniskas izmaiņas ir notikušas. Bieži vien ir traucēta asins plūsma smadzenēs vai notiek izmaiņas smadzeņu vielmaiņā. Līdzsvaru smadzenēs var sabojāt arī traumas, radot stresu simpātiskajai vai parasimpātiskajai nervu sistēmai un pakļaujot cietušajam posttraumatiskas epilepsijas risku, izkropļojot smadzeņu signālus. Ārsti var pētīt smadzeņu attēlveidošanu, lai noteiktu, vai ir iespējami posttraumatiski krampji un kāda operācija vai ārstēšana jāveic.
Krampji, ko izraisa pēctraumatiskā epilepsija, var būt īslaicīgi vai pastāvīgi. Dažiem smadzeņu traumu upuriem rodas tūlītēji krampji, kas rodas dažu stundu laikā un atkārtojas dažas dienas vai nedēļas. Tomēr citiem var rasties krampji piecus gadus vai ilgāk.
Pat ja krampji nesākas uzreiz, tas nenozīmē, ka cietušais ir izbēgis no posttraumatiskās epilepsijas. Ārsti brīdina, ka daži cilvēki ar latentu posttraumatisku epilepsiju var izdzīvot divus līdz 15 gadus bez simptomiem pirms pirmās ar traumām saistītu lēkmju epizodes. Paši krampji, visticamāk, neizraisīs papildu smadzeņu traumu, saka pētnieki.
Krampju apturēšana ir iespējama ar medicīnisku iejaukšanos. Dažos gadījumos pēctraumatiskās epilepsijas lēkmes spontāni pāriet pašas no sevis. Lai gan šī epilepsijas forma var skart ikvienu, daži demogrāfiskie apstākļi ir bijuši īpaši pakļauti, piemēram, būvstrādnieki un kara veterāni, kuri ir guvuši smadzeņu traumas.