Potometrs jeb transpirometrs ir ierīce, ko izmanto, lai mērītu transpirācijas ātrumu vai ūdens zuduma ātrumu no auga lapām. Potometra rādījumi parasti atšķiras atkarībā no vides faktoriem, piemēram, temperatūras, gaismas, mitruma, vēja un pieejamā ūdens padeves iekārtai. Ļoti vienkāršu potometru var izgatavot, cieši ievietojot lapas nesošu augu stublāju plastmasas caurules gabalā un savienojot caurulīti ar pipeti vai graduētu stikla cauruli, kas ir pilna ar ūdeni. Ir svarīgi nepieļaut gaisa iekļūšanu aparātā, tāpēc potometri bieži tiek montēti zem ūdens, visu iegremdējot, izņemot lapas. Laika gaitā tiek novērotas ūdens līmeņa izmaiņas pipetē, lai novērtētu ūdens uzņemšanas ātrumu augā, kas atbilst ūdens zudumam no lapām.
Augu saknes uzņem ūdeni un minerālvielas no augsnes un transportē tos pa stublāju uz lapām caur specializētiem audiem, kas pazīstami kā ksilēma. Ksilems sastāv no daudziem maziem kanāliem, kas iet vertikāli līdz pat rūpnīcai. Kad ūdens sasniedz lapas, tas iztvaiko caur atverēm, ko sauc par stomatiem. Tā kā ūdens molekulām ir tendence salipt kopā, šī iztvaikošana no auga augšdaļas iedarbojas uz augšu uz vertikālajām ūdens kolonnām ksilēmā. Izveidojot potometra eksperimentu, var izmērīt transpirācijas ātrumu, mainot dažādus vides faktorus.
Viens no potometra dizaina veidiem, ko parasti izmanto bioloģijas klasē, ir burbuļpotometrs, kurā gaisa burbuļa kustības ātrumu ūdens kolonnā izmanto, lai izmērītu auga transpirācijas ātrumu. Burbulis tiek ievadīts sistēmā, ielaižot nelielu gaisa daudzumu stikla caurules galā, kas savienota ar iekārtu, pirms caurule tiek iegremdēta ūdens traukā. Kad augs uzņem ūdeni, būs redzams, ka burbulis pārvietojas pa cauruli, un mēģenes, kas izveidotas gar caurules malu, ļauj izmērīt burbuļa progresēšanas ātrumu.
Izmantojot potometru, transpirācijas ātrumu var novērtēt dažādās situācijās. Lapu stomata mēdz atvērties, reaģējot uz gaismu, tāpēc vairāk gaismas nozīmē palielinātu transpirāciju. Nepietiekama ūdens padeve izraisa stomatu aizvēršanos, kas samazina transpirāciju. Parasti tiek konstatēts, ka augstāka temperatūra un sausāks gaiss ap lapām palielina ūdens iztvaikošanu un izraisa ātrāku transpirācijas ātrumu. Nekustīgi apstākļi ļauj ūdens tvaikiem uzkrāties ap stomatu, novēršot iztvaikošanu, tāpēc vējaini apstākļi mēdz paātrināt transpirācijas ātrumu.