Pretīgais sniegavīrs ir radījums, kas visā pasaulē pazīstams ar daudziem vārdiem. Tradicionālais riebīgā sniegavīra nosaukums ir metoh-kangmi, kas nozīmē “sniega lācis”. Šo terminu jau gadsimtiem ilgi ir lietojuši Himalaju šerpu cilvēki, taču tikai 1921. gadā, kad pulkvežleitnants Čārlzs Hovards-Bērijs Everesta ekspedīcijas laikā uzgāja dīvainas pēdas, šis vārds kļuva zināms rietumniekiem. Būtne Nepālā un Tibetā ir pazīstama arī kā yeti un attiecīgi ASV un Kanādā kā Bigfoot vai Sasquatch, lai gan eksperti apgalvo, ka Ziemeļamerikas kontinentā redzamā būtne nav tā pati suga, kas dzīvo Himalajos.
Tiek uzskatīts, ka riebīgais sniegavīrs ir apmēram astoņas pēdas garš, ar ārkārtīgi lielām pēdām un seju, kas atgādina gorillu. Viņam esot arī īpaši spēcīga smaka, pēc kuras cilvēki identificējuši viņa atrašanos tuvumā. Teorijas liecina, ka radījums varētu būt mūsu attālais brālēns vai vismaz nezināms pērtiķu dzimtas loceklis.
Pretīgā sniegavīra novērojumi ir reģistrēti kopš seniem laikiem. Lai gan pulkvežleitnants Čārlzs Hovards-Bērijs joprojām ir pirmais rietumnieks, kurš uzzina par šo radījumu, ir daudz agrīnu stāstu par noslēpumainu pērtiķiem līdzīgu būtni. 1832. gadā šādas būtnes novērošana bija Bengālijas Āzijas sabiedrības žurnāla centrālais izdevums. Kamēr pats pētnieks BH Hodžsons neko nebija aculiecinieks, viņa vietējie ceļveži sniedza detalizētu stāstu par novērojumu kopīgā kāpšanas ceļojumā pa Himalajiem. Piecdesmitajos gados vairākas ekspedīcijas devās uz Nepālu, lai meklētu riebīgo sniegavīru, un rezultāti bija neviennozīmīgi. Lai gan vēl nav atrasti pārliecinoši fiziski pierādījumi par šīs radības esamību, 1950. gadsimtā tika identificētas lielas, cilvēkiem līdzīgas pēdas, un novērojumu skaits trīskāršojās.
Pretīgais sniegavīrs ir viena no populārākajām sugām, ko pēta Kriptozooloģija – zinātnes nozare, kas pēta dzīvniekus, kuru eksistence vēl ir jāpierāda. Lai gan skeptiķi norāda uz vairākiem slaveniem māniem kā pierādījumu, ka radījums neeksistē, kritozoologi apgalvo, ka tikai tāpēc, ka daži cilvēki ir uzņēmušies stāstu izmantot, tas nenozīmē, ka visi pārskati ir jānoraida.