Jautājumu tīkli ir interešu grupu un cilvēku koalīcija, kas apvienojas, lai aizstāvētu konkrētu problēmu un mainītu valdības politiku, kas attiecas uz šo problēmu. Šie tīkli pastāv valsts un starptautiskā mērogā. Alianses, kas izveidotas, izmantojot šāda veida tīklu, ļauj cilvēkiem apvienoties savā jautājumā, lai radītu izmaiņas valdības politikā, kas attiecas uz šo jautājumu.
Personas Amerikas Savienotajās Valstīs, kas ir jautājumu tīklu dalībnieki, parasti ir politiskie vadītāji, valdības ierēdņi, valsts ierēdņi, zinātniskie analītiķi, reportieri, fondu locekļi un Baltā nama darbinieki. Lai šāda veida tīkls darbotos, ir svarīgi, lai cilvēki no dažādām profesijām darbotos, jo, lai mainītu esošo politiku, ir vajadzīgas dažādas zināšanas. Šīs dažādās cilvēku grupas strādā, lai mainītu veidu, kā darbojas noteikti biroji.
Problēmu koalīcijas ir nepieciešamas birokrātijas darbības veida dēļ. Birokrātija, politika, procedūras un noteikumi ir ieviesti jebkurā birojā, kas ir atbildīgs par tiesību aktu ieviešanu. Tas padara progresu un pārmaiņas šajās valsts aģentūrās ārkārtīgi sarežģītas. Lai pārmaiņas notiktu, ārējiem spēkiem ir jāpiespiež visi šie iepriekš iestatītie noteikumi, pirms tiek veiktas jebkādas izmaiņas.
Esošie problēmu tīkli ietver tos, kas strādā pie tādiem strīdīgiem jautājumiem kā aborti, ieroču kontrole un narkotiku likumdošana. Ir arī mazāk strīdīgi jautājumi, kas attiecas uz tādiem jautājumiem kā vides aizsardzība un bads pasaulē. Daudzi no šiem tīkliem lielā mērā ir atkarīgi no interneta, jo tas ļauj organizēt informāciju un cilvēkus ērtā un izmaksu ziņā izdevīgā veidā.
Dzelzs trīsstūri ir līdzīgi emisiju tīkliem, jo tie arī darbojas, lai mainītu konkrētus jautājumus. Dzelzs trīsstūrus veido cilvēki no tām pašām aģentūrām, kas veido problēmu tīklus, taču viņi strādā, lai sasniegtu daudz citu mērķi. Problēmu tīkli darbojas tā, ko viņi uzskata par kopējo labumu, un dzelzs trīsstūri koncentrējas tikai uz privātajām interesēm.
Dzelzs trīsstūri un emisiju tīkli sacenšas savā starpā. Šis konkurss ir svarīgs, lai saglabātu līdzsvaru starp privātajām un publiskajām interesēm. Šīs konkurences piemērs ir, kad dzelzs trijstūri, kas strādā naftas kompānijās, vēlas mazāku vides regulējumu, lai samazinātu savas izmaksas, savukārt emisiju tīkli strādā pie lielāka naftas uzņēmumu vides regulējuma, lai aizsargātu vidi.