Progymnasmata grieķu valodā nozīmē “pirms vingrinājumiem” un attiecas uz seno klasisko metodi, kā iepazīstināt ar retoriku jauniem skolēniem. Proģimnāzijas tika veidotas kā sistemātiska mācību metode, kas palīdzētu skolēniem vairāku gadu laikā apgūt prasmes, kas nepieciešamas retorisku argumentu sastādīšanai un izklāstīšanai. Progymnasmata precīza izcelsme nav zināma, taču zinātnieki parasti domā, ka tā tika izveidota starp mūsu ēras pirmo un ceturto gadsimtu Grieķijā vai Aleksandrijā. Mūsdienās programma netiek stingri ievērota, taču tās aspekti joprojām tiek iekļauti retorikas un kompozīcijas kursos.
Proģimnasmātu sarakstā iekļauti šādi četrpadsmit vingrinājumi: fabula, stāstījums, anekdote, sakāmvārds, atspēkojums, apstiprinājums, ikdiena, enkomijs, vituperācija, salīdzināšana, personifikācija, apraksts, argumentācija un apspriede. Daži no tiem ir pašsaprotami, bet citi mūsdienās var nebūt pazīstami. Piemēram, sakāmvārda uzdevums liek studentiem aizstāvēt vai atspēkot apgalvojumu, ko izsaka izplatīts teiciens. Encomium vienkārši nozīmē “uzslavēt” un ir vingrinājums, kurā students slavē personas vai objekta nopelnus. Vituperācija ir pretstats encomium, kurā students nosoda kādu ļaunu cilvēku vai priekšmetu. Apspriešanās, ko dažreiz sauc par likumdošanu, prasa, lai students argumentētu par vai pret konkrētu likumu.
Stingrā progimnasmata kursā senais skolnieks veica katru vingrinājumu pēc kārtas. Tas sākas ar stāstu stāstīšanas pamata kompozīcijas prasmēm un pakāpeniski virzās uz augstāka līmeņa spriešanas un argumentācijas prasmēm. Kurss varētu ilgt daudzus gadus, bet beigās studentam būs visas nepieciešamās prasmes, lai sagatavotu un sniegtu retorisku argumentu. Pēdējais uzdevums — apspriede vai likumdošana — visvairāk līdzinās reālam scenārijam, kurā, visticamāk, tiks izmantota retorika.
Mūsdienu pedagoģija neseko proģimnāzijas stingrajām iezīmēm, lai gan daudzi tās pamatprincipi joprojām tiek piemēroti. Piemēram, pirmais rakstīšanas veids, ko bērniem bieži māca sākumskolā, ir stāstu stāstīšana jeb stāstījums. Pamatskolas vecāko klašu audzēkņiem var mācīt rakstīt pamata piecu rindkopu pārliecinošas esejas vai salīdzināt un kontrastēt darbus, kas ir līdzīgi proģimnasmās vidus posmiem. Tomēr vidusskolas vai koledžas līmeņa studentiem bieži tiek lūgts izveidot pakāpeniski sarežģītākus argumentus, piemēram, pētnieciskos darbus, kas varētu aptvert dažas no tām pašām tēmām kā pārdomu uzdevums.