Radiosakaru sistēma ir fiksētu un mobilo radioiekārtu kopums, kas paredzēts, lai apkalpotu organizāciju, pieļaujot īpašus sakaru režīmus, piemēram, viens pret daudziem un viens pret vienu. Kopējā radiosakaru sistēma izmanto vienu vai vairākas fiksētas vietas, kurām ir iespēja pēc vajadzības atkārtot un pārsūtīt ziņojumus uz tuvējām un attālām vietām. Divvirzienu radio ļauj cilvēkiem apmainīties ar ziņām, savukārt radio apraide ir informācijas pārsūtīšana tikai vienā virzienā. Radiosakaru sistēmai tiek izmantotas daudzas frekvenču joslas un modulācijas veidi. Frekvences no 0.3 megaherciem (MHz) līdz aptuveni 3,000 MHz, kas piešķirtas tā sauktajai augstajai frekvencei, ļoti augstajai frekvencei un īpaši augstajai frekvencei dažādām īpašām vajadzībām, ir īpaši liela diapazona, visurgājēja un pilsētas struktūras signālu iespiešanās.
Mūsdienu divvirzienu radio sistēmai (2WRS), kas ir alternatīvs radiosakaru sistēmas nosaukums, parasti ir trīs lietotāja režīmi. Pārnēsājamam radio lietotājam ir rokas raidītājs-uztvērējs jeb raiduztvērējs, ierīce, kas darbojas ar baterijām un ir pietiekami vienkārša, lai to paņemtu līdzi gandrīz jebkur, mobilā radio lietotājam parasti ir transportlīdzekļa iekšpusē uzstādīts raiduztvērējs, bet fiksētais vai bāzes radio lietotājs sēž stacija ar stacionāru radioiekārtu. Pārnēsājamo radio var nēsāt un lietot stacionārā laikā. Kopš 1900. gs. gadu sākuma radioelektronika ir daudz uzlabojusies, jo ir bijuši sasniegumi akumulatoru tehnoloģijā, kas palielina pārnēsājamo radioaparātu sarunu laiku. Dažas tehnoloģijas pat nodrošina radio raidīšanas jaudas automātisku pielāgošanu, lai atbilstu lietotāju atrašanās vietām attiecībā pret fiksētajām stacijām.
Radiosakaru sistēmas lietotāji vienlaikus var sazināties ar visiem grupas dalībniekiem. Praksē katrai organizācijas grupai tiek piešķirts faktiskais kanāls vai virtuāls privātais kanāls, kurā grupa var sazināties, netraucējot saziņu no citām grupām. Šo funkciju nodrošina parastajos analogajos sakaros izmantoto radio uztvērēju kanālu selektivitāte.
Parastajos analogajos sakaros kanāli tiek piešķirti dažādām grupām, un, ja grupu ir pārāk daudz, paņēmiens, ko sauc par maģistrālēm, ļauj radio grupām pēc vajadzības izveidot virtuālu kanālu. Šajā režīmā maģistrālo radiosakaru sistēmai ir nepieciešamas datu pārraidei spējīgas abonenta vienības, ko sauc par maģistrālajiem radio. Tā vietā, lai izmantotu tikai kanālu, maģistrālais radio automātiski pieprasīs kanālu, lietotājam par to nezinot. Lietotājs zina tikai to, ka ir piekļuve noteiktam virtuālajam kanālam vai sarunu grupai. Atgādināms pīkstiens informē lietotāju, ka ir izveidots virtuālais kanāls un ka lietotājs jau var runāt.