Regulējuma uztveršana ir situācija, kad valsts aģentūra, kas ir atbildīga par konkrētas nozares regulēšanu, iestājas par nozares lielākajiem uzņēmumiem, nevis sabiedrības locekļu interesēm. Cilvēki šādas aģentūras var dēvēt par “sagūstītajām aģentūrām”. Valdības un organizācijas var veikt vairākus pasākumus, lai ierobežotu regulējuma pārņemšanas iespēju.
Šī situācija ir ļoti izplatīta; uzņēmumi parasti ienes ievērojamu naudu un spiedienu, kad regulatīvās aģentūras pieņem lēmumus, savukārt sabiedrības locekļi var neizrādīt lielu interesi vai arī viņiem trūkst nozares pārstāvju ietekmes. Kad aģentūra saņem lielāko daļu ieguldījumu no nozarēm, kuras tai ir jāregulē, ir tendence uz to reaģēt, veidojot politikas virzienus, kas dod priekšroku šīm nozarēm. Var būt grūti saglabāt neatkarību un integritāti.
Dažreiz regulējuma uztveršana ir acīmredzama. Uzņēmumi var izmantot tādus rīkus kā apmaksātas brīvdienas, bezmaksas luksusa lidojumi un citas privilēģijas, lai pievilinātu ierēdņus, vienlaikus izvērtējot politikas jautājumus. Šādu darbību likumība var būt neskaidra. Dažās valstīs valdībām ir ļoti stingra politika, lai novērstu regulējuma pārņemšanu. Viņi cenšas ierobežot ārējo ietekmi, neļaujot aģentūrām vai amatpersonām pieņemt dāvanas no nepiederošām personām, un pieprasa cilvēkiem atklāt dāvanu un kukuļu mēģinājumus. Citās valstīs regulējums var būt vājāks, vai arī aģentūras locekļi kolektīvi piekrīt neievērot likumu.
Problēmu var pasliktināt politiski jautājumi. Uzņēmumi ne tikai izdara spiedienu uz valsts aģentūrām, bet arī piedalās vēlēšanu procesā, ziedojot politiskajām kampaņām un cita veida politisko atbalstu. Uzņēmumi var mudināt ievēlēt interesēm labvēlīgus cilvēkus, lai nodrošinātu izdevīgu politisko iecelšanu un politikas manevrus, radot ietekmes tīklu, no kura aģentūrām var būt grūti izvairīties. Īpaši tad, ja aģentūrām ir ierobežots finansējums un personāls, var ļoti viegli nonākt nozares kabatās pat ar apzinātu vēlmi no šādas situācijas izvairīties.
Pasākumi, kas vērsti uz regulējuma uztveršanu, kas pārsniedz dāvanu ierobežošanu, var ietvert biežu personāla rotāciju, lai novērstu attiecību attīstību starp aģentūrām un uzņēmumiem, skaidru politiku noteikšanu atgriezeniskās saites un komentāru pieprasīšanai par ierosinātajām reglamentējošām darbībām un regulāras ārējās revīzijas izmantošanu. Plašsaziņas līdzekļu pārstāvju veiktā rūpīga pārbaude var būt noderīga, jo tā atgādina aģentūrām, ka sabiedrība to skatās. Plašsaziņas līdzekļu sašutums par īpaši kliedzošiem normatīvo aktu uztveršanas piemēriem palielina mēģinājumus novērst turpmākus incidentus.
SmartAsset.