Reliģijas filozofija ir filozofijas nozare, kas pēta daudz dažādu reliģijas aspektu, jēdzienu un problēmu. Tas aplūko visas reliģijas, nevis koncentrējas uz kādu konkrētu reliģiju. Reliģijas filozofijas izpētes perspektīva ir vairāk objektīva nekā subjektīva, galvenokārt tāpēc, ka visā pasaulē ir daudz reliģisko uzskatu. Tajā aplūkotas ne tikai atšķirības starp reliģijām, bet arī to līdzības.
Šī filozofijas nozare aizsākās senos laikos, jo cilvēki vienmēr kaut kādā veidā ir apsprieduši reliģiju. Viens no iemesliem ir tas, ka tas ir kaut kas nezināms; citiem vārdiem sakot, reliģijas pamatā ir ticība, nevis zinātne. Viena no galvenajām reliģijas filozofijas sastāvdaļām ir jautājums par dieva vai dievu esamību. Tad, ja dievs patiešām pastāv, reliģijas filozofija aplūko arī dieva būtību. Tas arī pēta reliģijas nepieciešamību, piemēram, kāpēc cilvēki tik ļoti izjūt savu pārliecību un kāpēc cilvēkiem šī pārliecība ir vajadzīga.
Reliģijas filozofijā tiek izmantoti dažādi argumenti. Tas aplūko gan reliģijas epistemoloģiskos, gan metafiziskos aspektus. Turklāt tas var sniegt argumentus gan teistiem, gan ateistiem, ko izmantot, lai atbalstītu savas uzskatu sistēmas. Reliģijas vēstures pārzināšana ir svarīga arī, pētot reliģijas filozofiju.
Radīšana, izpirkšana un nemirstība ir galvenie jēdzieni, kas tiek pētīti, pētot reliģijas filozofiju. Katrai reliģiskajai tradīcijai parasti ir savs radīšanas stāsts, un, aplūkojot dažādu reliģiju radīšanas stāstus, var atrast līdzības. Izpirkšana ir vēl viena ideja, kas tiek pētīta un var būt saistīta ar nemirstību atkarībā no reliģijas.
Citi jēdzieni, kas tiek pētīti, ir brīvā griba un liktenis. Vēl viena ideja ietver pēcnāves dzīvi; piemēram, dažās reliģijās ir pārliecība, ka cilvēki vai nu nonāk debesīs vai ellē, atkarībā no viņu rīcības dzīvē. Citas reliģijas tic karmai un reinkarnācijai. Filozofi aplūko arī atšķirību starp taisnīgumu un žēlsirdību un to, kā dažādas reliģijas izturas pret šiem jēdzieniem.
Ļaunuma, grēka un ciešanu būtība arī ir idejas, kas ir daļa no reliģijas filozofijas. Viena no idejām, par ko tiek apspriests, piemēram, ir tāda, ka, ja dievs ir mīlošs un visvarens, kā iesaka dažas reliģijas, tad kāpēc pasaulē ir ciešanas? Šī filozofijas nozare mēģina atbildēt uz tādiem jautājumiem kā šie. Tā izmanto intelektu, lai mēģinātu risināt garīguma jautājumus.