Vārds “revolūcija” tiek lietots daudzos dažādos kontekstos, taču tas parasti ir domāts, lai aprakstītu agresīvu valdības struktūras vai sociālās konstrukcijas gāšanu vai masveida pēkšņas izmaiņas sabiedrības vērtībās. Šos notikumus visvairāk atšķir tas, ka izmaiņas ir pilnīgas. Revolūcija parasti nozīmē pilnīgu pavērsienu no viena darbības veida uz citu veidu, kas parasti ir diametrāli pretējs. Lielāko daļu cilvēku motivē vienkāršie cilvēki, kuri nolemj izmantot savas priekšrocības, lai pārvarētu savu vadību.
Dažās sabiedrībās apspiešana var turpināties simtiem gadu, pirms cilvēki nolemj rīkoties pret to. Fundamentālā līmenī daudzi teorētiķi uzskata, ka visas valdības patiesībā kalpo savas tautas priekam, pat ja dažreiz šķiet citādi. Kad cilvēki beidzot nolemj, ka viņiem ir gana, viņiem parasti ir tiesības gāzt diktatorus un nabagus līderus, un dažreiz tas ir ārkārtīgi viegli. Kas to izraisa, ne vienmēr ir skaidrs, bet, kad tas notiek, tas dažreiz var būt pēkšņs un izšķirošs.
Pat tad, ja revolucionāri mēģinājumi ir neveiksmīgi, tie potenciāli var izraisīt nozīmīgas sabiedrības pārmaiņas. Kad cilvēku grupa nolemj censties panākt būtiskas pārmaiņas, dažreiz elite piekāpjas, lai nomierinātu lietas. Šīs piekāpšanās var būt ievērojams progress, pat ja tās neatspoguļo kopējās pārmaiņas, kas nepieciešamas pilnai revolūcijai. Dažreiz pārmaiņas sabiedrībā var notikt pakāpeniski, jo neveiksmīgi dumpis pakāpeniski virza sabiedrību citā virzienā, līdz galu galā tiek panākta pilnīga iepriekšējā dzīvesveida gāšana.
Ķīnas revolūcija un Francijas revolūcija ir daži ļoti svarīgi politiski piemēri, taču daudzi eksperti uzskata, ka nozīmīgākās bija domāšanas un darbības veidu izmaiņas. Piemēri varētu būt Itālijas renesanse un industriālā revolūcija. Tie parasti atspoguļoja lielas izmaiņas cilvēku dzīvesveidā.
Cilvēki dažreiz lieto šo vārdu saistībā ar tehnoloģijām, un dažreiz jauna tehnoloģiska ierīce nozīmē revolucionāras pārmaiņas. Labs piemērs varētu būt datora izgudrošana vai interneta attīstība. Šādiem izgudrojumiem var būt spēks krasi mainīt sabiedrību tikpat lielā mērā kā jebkuram politiskam satricinājumam. Piemēram, automašīnas izgudrojums mainīja sabiedrību gandrīz visos līmeņos, ietekmējot daudzus cilvēka dzīves aspektus.