Kas ir rezerves karavīru un zemessargu apmācība Latvijā?

Nacionālo bruņoto spēku sastāvā ir profesionālais dienests, Zemessardze un rezerve, un katram ir sava loma. Profesionālie karavīri dien pilnu laiku, zemessargi apvieno civilo darbu ar militāro sagatavošanu, bet rezervē ir cilvēki, kuri militāro apmācību jau ir ieguvuši un kurus mobilizācijas gadījumā var iesaukt. Šī trīsdaļīgā struktūra ļauj mierlaikā uzturēt samērā nelielus spēkus, vienlaikus saglabājot iespēju tos ātri palielināt.

Valsts aizsardzības dienests tika ieviests pēdējos gados, un tā mērķis ir militārajos pamatos apmācīt plašāku sabiedrības daļu. Dienestu var pildīt dažādi, tostarp vienlaidu dienestā bruņoto spēku vienībā, dienestā Zemessardzē vairāku gadu garumā vai studējot ar aizsardzību saistītā programmā, un pēc tā izpildes cilvēku ieskaita rezervē. Konkrētie dienesta veidi, ilgums, vecuma robežas un atlikšanas iespējas ir noteiktas normatīvajos aktos, un tie tiek precizēti, tāpēc aktuālā informācija jāskatās Aizsardzības ministrijas tīmekļvietnē.

Apmācības saturs ir praktisks. Pamatkursā māca drošu apiešanos ar ieročiem un šaušanu, taktiku nelielas vienības sastāvā, kaujas lauka medicīnu, orientēšanos, sakarus, izdzīvošanu lauka apstākļos un fizisko sagatavotību. Vēlāk nāk specializācija: sapieris, izlūks, mīnmetējnieks, gaisa aizsardzība, loģistika, kiberaizsardzība. Zemessardzē mācības parasti notiek brīvdienās un noteiktā dienu skaitā gadā, un darba devējam ir pienākums ievērot ar dienestu saistītās garantijas atbilstoši likumam.

Rezerves apmācību bieži jauc ar civilās aizsardzības kursu vai ar brīvprātīgu šautuves apmeklējumu. Militārā apmācība ir daļa no dienesta attiecībām, tā ietver pienākumus un disciplināro atbildību, un tās laikā izsniegtā ekipējuma un ieroču lietošana ir stingri reglamentēta. Otra atšķirība ir tā, ka zemessargs ir dienestā jau mierlaikā un viņu var iesaistīt atbalsta uzdevumos, piemēram, pēc dabas stihijas, savukārt rezerves karavīru iesauc tikai likumā paredzētajos gadījumos vai uz mācībām.

Gatavojoties pirmajam mācību ciklam, praktiski noder dažas lietas. Fizisko sagatavotību ir jēga uzlabot vismaz pāris mēnešus iepriekš, jo tests ietver izturības un spēka vingrinājumus, un to nav iespējams sagatavot pēdējā nedēļā. Veselības pārbaudei ir vērts iepriekš sakārtot dokumentus par hroniskām saslimšanām un lietotajām zālēm, jo tieši nepilnīga informācija visbiežāk aizkavē procesu. Darbā par mācību datumiem jāinformē laikus un rakstiski. Un, visbeidzot, ir vērts iepriekš iestaigāt apavus un pārbaudīt personīgo ekipējumu, jo pirmajās lauka mācībās tieši sīkumi, nevis fiziskā slodze, rada lielākās problēmas.