Risperidons ir antipsihotisks līdzeklis, ko ārsts var izrakstīt vairāku psihisku stāvokļu ārstēšanai. Šīs zāles ir viena no zāļu klasēm, kas pazīstamas kā netipiski antipsihotiskie līdzekļi vai otrās paaudzes antipsihotiskie līdzekļi, un tās jālieto ārsta vadībā. Ar šīm zālēm ir saistītas dažas potenciāli nopietnas neiroloģiskas blakusparādības, kuras ir svarīgi apspriest ar ārstu pirms terapijas uzsākšanas vai pārtraukšanas.
Šīs zāles iedarbojas uz pacienta smadzeņu ķīmiju. Lai gan to galvenokārt lieto psihozes ārstēšanai pacientiem ar tādiem stāvokļiem kā šizofrēnija vai bipolāri traucējumi, tas dažreiz var būt noderīgs arī autisma pacientiem ar smagu aizkaitināmību un garastāvokļa svārstībām, kā arī pacientiem ar dažām depresijas formām un Tureta sindromu. Šīs zāles nav drošas lietošanai gados vecākiem pieaugušajiem ar demences simptomiem, jo tas var izraisīt komplikācijas.
Pacientiem, kuri lieto risperidonu, parasti ir grūtības ar termoregulāciju, un viņi var ātri kļūt auksti vai pārkarst. Tie ir arī jutīgāki pret saules gaismu un var izjust tādas blakusparādības kā miegainība un reibonis. Saules jutība padara pacientus vairāk pakļauti apdegumiem, un ir svarīgi valkāt atbilstošu aizsardzību ārpus telpām, kamēr lietojat šīs zāles, kā arī vairākas nedēļas pēc to lietošanas, lai pārliecinātos, ka tās pilnībā attīra sistēmu.
Neiroloģiski risperidons ir saistīts ar stāvokli, ko sauc par tardīvo diskinēziju, kad pacientam var rasties nekontrolētas piespiedu kustības. Tās var neizzust pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas. Pacientiem var rasties arī citi neiroloģiski simptomi, piemēram, nejutīgums, slikta motora kontrole un nervu sāpes. Ir svarīgi tos apspriest ar ārstu, tiklīdz viņi runā par to pārvaldības iespējām, tostarp pāreju uz citu medikamentu.
Šīs zāles jālieto tieši tā, kā norādīts, un tās nedrīkst dalīt ar citiem. Pētījumi par grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, lietojot šīs zāles, ir bijuši nepārliecinoši, un šīm pacientēm pirms risperidona terapijas uzsākšanas jāapspriež iespējamie riski un ieguvumi ar akušieri. Devas bērniem atšķiras no pieaugušajiem, un arī pētījumi par zāļu lietošanu bērniem ir nepilnīgi, tāpēc ir svarīgi rīkoties piesardzīgi, iesaistot pediatrijas pacientus.
Pacients var lietot citas zāles kopā ar risperidonu. Ir svarīgi atklāt visas pašlaik lietotās zāles, lai ārsts varētu noteikt iespējamos narkotiku konfliktus. Var būt arī iespējams samazināt medikamentu patēriņu, mainot pacienta receptes, samazinot kaitīgas zāļu mijiedarbības risku un atvieglojot pacientam iespēju atcerēties lietot medikamentus.