Rokas parestēzija attiecas uz bieži sastopamu stāvokli, kas izraisa roku tirpšanu ar “spraudes un adatu” tipa sajūtu. Turklāt persona, kurai ir rokas parestēzija, var sūdzēties, ka viņa roka jūtas tā, it kā tā būtu aizmigusi. Lai gan lielāko daļu laika rokas parestēzija ir labdabīgs stāvoklis, ko izraisa pozicionāla nerva saspiešana, kad tā kļūst par regulāru notikumu, tā var liecināt par nopietnāku veselības stāvokli.
Dažreiz roku parestēzija var būt saistīta ar ar diabētu saistītu nervu bojājumu. To sauc par diabētisko neiropātiju, un tā ne tikai rada roku parestēziju, bet arī var izraisīt parestēzijas pēdās. Turklāt var rasties ne tikai ādas tirpšana un nejutīgums, bet arī stipras sāpes. Citas slimības, piemēram, multiplā skleroze, smadzeņu audzēji vai diska trūce, var izraisīt arī roku parestēziju, kā arī kāju un pēdu paratēziju.
Reizēm karpālā kanāla sindroms var izraisīt roku tirpšanu. B6 vitamīns dažreiz tiek nozīmēts karpālā kanāla sindroma gadījumā, jo tas var palīdzēt samazināt nejutīgumu un atjaunot normālu darbību. Ja rokas parestēziju vienkārši izraisa pārmērīga lietošana vai rokas “aizmigšana”, roku masēšana un pirkstu atvēršana un aizvēršana parasti var atrisināt šo stāvokli.
Ja tiek uzskatīts, ka parestēzijas cēlonis ir diabēts vai citi veselības traucējumi, pirms parestēzijas atrisināšanas vispirms ir jāārstē pamatslimība. Lai izslēgtu medicīnisku iemeslu roku parestēzijai, ārsts var ieteikt veikt asins analīzes, fizisku pārbaudi un pat MRI. Ja medicīnisks stāvoklis netiek konstatēts un simptomi saglabājas, roku šinas un parafīna vaska apstrāde var būt efektīva, lai atvieglotu simptomus un atjaunotu roku sajūtu.
Ārsts var arī ieteikt virkni vingrinājumu, lai uzlabotu asinsriti, vai arī viņš var nosūtīt pacientu pie fizioterapeita. Turklāt var ieteikt uztura speciālistu, jo noteikta veida nejutīgums un tirpšana ekstremitātēs var būt saistīta ar vitamīnu un minerālvielu deficītu. Diēta, kas bagāta ar augļiem un dārzeņiem, var uzlabot simptomus.
Ja saglabājas ilgstošas rokas parestēzijas, indivīdam nevajadzētu uzskatīt, ka cēlonis ir labdabīgs. Par to jāinformē veselības aprūpes sniedzējs, lai viņš varētu veikt papildu medicīniskās pārbaudes un novērtējumus. Iespējams, ka organisks cēlonis netiks atrasts, taču ir jāizpēta visas iespējas. Turklāt pacientam ir jāpastāsta ārstam, ja viņa vai viņas ģimenē ir parestēzijas vai nejutīgums, vai arī viņam ir hobijs vai darbs, kas liek viņam atkārtoti izmantot rokas.