Kas ir runas sintezators?

Ir piemēri mēģinājumiem mākslīgi radīt cilvēku runas modeļus, kas aizsākās 11. gadsimtā. Pirmajos mēģinājumos bieži tika izmantoti materiāli, lai replicētu cilvēka balss saites un pielietotu dažāda veida stimulāciju, lai radītu skaņas. Laika gaitā dizaini ļāva radīt skaņas, kas atdarināja patskaņu izrunu. Līdz 18. gadsimta beigām daži modeļi spēja radīt skaņas, kas ļoti līdzinājās līdzskaņiem.

Patiesais progress ar moderno runas sintezatoru sākās pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Bell Laboratories ražoja sintezatoru, kas tika nodēvēts par vokoderi. Dati tika ievadīti, izmantojot tastatūru, sistēma analizēja un izstaroja atbilstošās skaņas, veidojot vārdus. Lai gan vārdu intonācija un locīšana bija nedaudz primitīva, ierīce radīja skaidri saprotamus vārdus. Šīs ierīces pilnveidotā versija voder tika iepazīstināta sabiedrība 1930. gada Pasaules izstādē.

Līdz 1950. gadiem darbs pie runas sintezatora, kas izmantotu vizuālos attēlus, kā arī ievadīto tekstu, sniedza daļēji veiksmīgus rezultātus. Tajā pašā laikā tehnoloģiju attīstība sāka uzlabot skaņas kvalitāti. Laikā, kad automatizētā balss saziņa kļuva arvien izplatītāka 1970. gados, bija vairāki runas sintezatori, kas spēja radīt skaņas, kas bija ļoti tuvas cilvēka runas modeļiem. Īsā laikā ierīces tika izmantotas tādu produktu ražošanai kā iepriekš ierakstīti ziņojumi automātiskajos atbildētājos un lasīšanas produkti personām ar redzes traucējumiem.

Personālā datora parādīšanās pavēra durvis arī turpmākiem runas sintezatora uzlabojumiem. Iekļaujot ierīci mājas datorsistēmā, personas ar lasīšanas traucējumiem vai ierobežotu redzi var izbaudīt dažādas datorprogrammas. Mūsdienās balss kvalitāte lielākajā daļā runas sintezatoru modeļu ir tālu no robotizētajām skaņām, ko rada 20. gadsimta sākumā radītās ierīces. Daudzas mūsdienu versijas spēj radīt balss modeļus, kas gandrīz neatšķiras no cilvēka runas.