Savvaļas ģerānija, Geranium maculatum, ir daudzgadīga savvaļas puķe, kuras dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumu meži un pļavas. Nobriedis augs sasniedz 24 cm (61 collu) augstumu, augot vaļīgās ziedošu stublāju un piecu daivu lapu grupās. Savvaļas ģerānijas ziedi ir 1–1.5 collas (apmēram 2–4 cm) diametrā, un to krāsa atšķiras no gaiši rozā līdz tumši purpursarkanai. Citi auga nosaukumi ir koka ģerānija vai plankumainais ģerānija.
Savvaļas ģerānijas kopas aug tieši no tā potcelma. Vairāki stublāji, kas pārklāti ar smalkiem matiem, paceļas no pamatnes. Pelēkzaļās auga lapas ir 4–5 collas (apmēram 10–13 cm) platas, un tās sastāv no piecām līdz septiņām zobainām daivām, kas izstaro no tā piestiprināšanas vietas. Netālu no zemes lapu kāti var būt līdz 12 collu (30.5 cm) gari, kļūstot īsāki tuvāk augšai. Lapu kāti jeb kātiņi, kā arī lapas klāj smalks, mīksts matiņš.
Ziedošie stublāji parasti ir stāvi un beidzas ar līdzeniem ziediem līdz pieciem ziediem. Savvaļas ģerānija parasti zied no četrām līdz sešām nedēļām pavasara vai vasaras sākumā. Ziediem ir piecas noapaļotas ziedlapiņas, desmit dzeltenas putekšņlapas un viena piestīte. Ziedlapu krāsa parasti svārstās no gaiši rozā līdz lavandas krāsai, lai gan ir novēroti reti sastopami balti ziedi. Trīs līdz četras nedēļas pēc ziedēšanas perioda sēklis izaugs par iegarenu sēklu mizu.
Šis zālaugu daudzgadīgais augs dod priekšroku daļējai ēnai, bet var paciest tiešus saules starus. Savvaļas ģerānijai vislabāk piestāv bagāta, smilšmāla, nedaudz skāba augsne ar lielu organisko vielu daudzumu. Tās ūdens prasības ir mērenas, un augs plaukst mitros līdz nedaudz sausos mežos, pļavās un gravās. Sausuma apstākļi var izraisīt augu neaktivizēšanu.
Savvaļas ģerānija ir populāra izvēle dekoratīvai izmantošanai savvaļas dārzos, kā ēnotu apdari un meža nogāzēs. Pievilcīgam displejam ir nepieciešama neliela apkope vai tā nav nepieciešama. Augu var audzēt gan no sēklām, gan no sakņu dalīšanas. Sēklas var izplatīt vēlā rudenī vai agrā pavasarī bez aukstās apstrādes. Jāņem vērā, ka augs mēdz pievilināt dažas briežu sugas, kas var sabojāt ainavu shēmu vai dārzu.
Savvaļas ģerānijas sakneņi jeb pazemes stublāji satur ļoti daudz tanīna, un tos izmantoja agrīnie iedzīvotāji ādas miecēšanai. Tautas un augu medicīna ir atradusi augu daudzus lietojumus. No lapām pagatavota tēja tika izmantota tādu slimību ārstēšanai kā caureja un smaganu slimības. Pulverveida saknes ir izmantotas kā savelkošs un koagulants.