Selektīvo uzmanības testu izmanto, lai parādītu, ka cilvēki bieži vien neapzinās noteiktus vizuālos stimulus, kad viņi koncentrējas uz citiem redzamā aspektiem. Šāda veida testu izmanto, lai parādītu, cik maz cilvēki novēro apkārtējā pasaulē un kā viņi var palaist garām neparastus notikumus, koncentrējoties uz kādu uzdevumu. Ir daudz dažādu testu veidu, ko var izstrādāt, lai gan slavenāko ir izstrādājis psiholoģijas profesors Dr. Daniels Simonss.
Doktora Saimonsa selektīvajā uzmanības pārbaudē testa subjekts skatās video, kurā redzami seši cilvēki, kas apspēlē divas basketbola bumbas. Trīs no cilvēkiem ir ģērbušies melnā, bet pārējie trīs ir ģērbušies baltā. Testējamie tiek lūgti saskaitīt, cik reižu balti tērptie cilvēki piespēlē bumbu, un neņemt vērā melnā tērpto cilvēku rīcību. Vizuāli video satur ļoti daudz informācijas, jo visi seši cilvēki nepārtraukti pārvietojas, un testa subjektam ir jāseko līdzi vienas no video redzamās basketbola bumbas kustībai.
Šī selektīvās uzmanības pārbaudes laikā cilvēks, kas tērpies gorillas uzvalkā, iet pa notikuma vietu, apstājoties centrā, lai sistu pa krūtīm, pirms iziet no videoklipa otrā pusē. Pēc tam testa subjektiem tiek jautāts, cik reizes basketbols tika nodots starp spēlētājiem baltā krāsā. Kad viņi atbild, viņiem tiek jautāts, vai viņi pamanīja gorillu. Gandrīz puse cilvēku, kas piedalījās pētījumā, nav pamanījuši gorillas klātbūtni.
Šis selektīvais uzmanības tests parāda, ka cilvēki var nepamanīt lietas, kas nonāk viņu redzes laukā, ja ir aizņemtas ar citiem uzdevumiem, piemēram, skaitīšanu. Tas ir tāpēc, ka smadzenēm ir pieejams ierobežots darba atmiņas apjoms un tās velta konkrētajam uzdevumam, nevis vides novērošanai. Šo efektu sauc par neuzmanības aklumu.
Psihologi var izmantot selektīvu uzmanības testu, lai uzzinātu vairāk par veidu, kā smadzenes apstrādā uzmanību un atmiņu. “Neredzamās gorillas” selektīvās uzmanības testa izmantošana parādīja neuzmanības aklumu, savukārt turpmākie Dr. Simonsa izstrādātie testi arī parādīja, ka subjekti, kuri paredzēja redzēt vienu lietu, piemēram, gorillu, bieži nepamana citas izmaiņas vidē. Šie testi arī parāda, ka cilvēki bieži maldās par to, cik daudz viņi pamana un atceras redzēto.