Shags ir kormorānu tuvi radinieki, kas sastopami daudzu pasaules reģionu jūras piekrastē. Faktiski jūraskraukļi un mahorkas pieder vienai un tai pašai bioloģiskajai ģints, Phalacrocorax, un atšķirības starp jūraskraukļiem un mahorniem nav grūti un ātri. Dažas sugas tiek apzīmētas ar jebkuru nosaukumu atkarībā no tā, kur tās tiek apspriestas, un putni acīmredzami ir ģenētiski cieši saistīti, ņemot vērā to, ka tie pieder vienā ģintī.
Tā kā atšķirība starp sārņiem un kormorāniem ir nedaudz miglaina un abi nosaukumi dažreiz tiek attiecināti uz vienu putnu, spārnu identificēšana var būt apgrūtinoša. Viens no īkšķa noteikumiem ir tāds, ka spārnu galvām vairošanās sezonā veidojas raksturīgi pinkains cekuls, bet jūraskraukļiem tā nav. Arī mahorniem vairošanās sezona ir garāka nekā jūraskraukļiem. Tomēr dažus putnus, kas audzē cekulus, tik un tā sauc par kormorāniem, un daži “viņģi” neveido cekuļus; šī neskaidrība, iespējams, ir saistīta ar mainīgiem ziņojumiem no agrīnajiem pētniekiem, kuri būtu redzējuši putnus dažādos dzīves posmos un devuši tiem vispārpieņemtos nosaukumus, kas kļuva pārāk plaši izmantoti, lai tos izmestu.
Shags ir jūras putni, un atšķirībā no daudziem putniem, kurus uzskata par jūraskraukļiem, tie dzīvo tikai jūras krastā, reti ceļojot iekšzemē. Uz atklātām jūras krāvumiem un akmeņainiem atsegumiem ligzdo daudzas sārņi, veidojot lielas un nekārtīgas ligzdas no jūras aļģēm un lūžņiem, kas ir savienoti ar guano. Apmeklējot mahorku kopienu, tas var būt diezgan liels uzbrukums degunam, jo putni ražo bēdīgi smirdīgu gvano, pateicoties zivju barībai.
Parasti putni, ko uzskata par mahorniem, ir mazāki par jūraskraukļiem, ar šaurākiem knābjiem un slaidāku ķermeni. Viņi arī ir labāki ūdenslīdēji nekā jūraskraukļi un, iespējams, spēj ienirt dziļāk nekā jebkurš cits putns, liecina ornitologu veiktie pētījumi. Shags ir tā sauktās bentiskās barotavas, kas nozīmē, ka tās savāc barību no jūras dibena, tāpēc ir svarīgi, lai tie varētu veikt dziļas niršanas. Daudzām maizītēm ir arī spilgtas krāsas plankumi uz kakla un spārniem.
Plaukstas ir īpaši izplatītas Eiropā, īpaši Lielbritānijā, kur viena suga, Eiropas jeb parastā sēne, ir diezgan izplatīta. Šo sugu dažkārt dēvē arī par zaļo jūraskraukli zaļā nokrāsa dēļ, ko tās spalvas iegūst vairošanās sezonā. Plaukstas ir sastopamas arī Jaunzēlandē, kur dzīvotņu iznīcināšanas un ierobežotā izplatības areāla dēļ ir apdraudētas vairākas sugas, tostarp Bronze Island Shag un King Shag.