Termins sānsegli ir jāšanas termins, ko lieto, lai apzīmētu gan jāšanas stilu, gan noteiktu seglu veidu. Braucot uz sānu segliem, jātnieks sēž malā, nevis noliek zirgu, kas nozīmē, ka abas kājas ir pievilktas vienā un tajā pašā zirga ķermeņa pusē, nevis novietotas tā, lai tās novietotos uz segliem. Lai droši brauktu malā, tiek izmantoti speciāli izstrādāti segli, ko sauc par sānseglu.
Braukšanas ar sānseglu saknes ir simtiem gadu vecas, lai gan jāšanas tehnika galvenokārt attiecas tikai uz sievietēm. Eiropas tradīcijās, lai gan sievietes jāja ar zirgiem, tika uzskatīts, ka viņām nav pareizi jāt uz priekšu. Jau 11. gadsimtā sievietes brauca īpaši veidotos sānu seglos, kas atgādināja atzveltnes krēslus, ar koka dēli, uz kura balstījās kājas. Iespējams, ka šiem segliem trūka drošības, un dizains tika pilnveidots 15. gadsimtā, lai padarītu braukšanu gan ērtāku, gan drošāku. Kopš tā laika dizains ir maz mainījies, lai gan lielākā daļa mūsdienu jātnieku drošības apsvērumu dēļ dod priekšroku braukšanai skrējienā.
Sānu seglam ir divi stieņi, no kuriem viens ir nedaudz novirzīts no centra un otrs zem tā. Tradicionāli sānsegli ir paredzēti, lai jātnieki varētu sēdēt zirga kreisajā pusē, lai gan abas puses ir tehniski pareizas. Augšējo stieni sauc arī par ragu, un jātnieks šūpo augšējo kāju pāri ragam, bet apakšstilbs ir nospiests zem lecošā raga jeb otrā stieņa, kas ir izliekts, lai aptvertu kājas augšdaļu. Apakšstilbs tiek ievietots kāpslī, un braucējs ir gatavs braukt.
Lai iemācītos braukt ar sānseglu, ir jāapmāca jāšanas tehnika. Jātniekam ir jānēsā pātaga, ko izmantot zirga sānos, lai sniegtu norādījumus, kā arī jāiemācās turēt līdzsvarotu, vienmērīgu sēdekli. Zirgs ir arī jāapmāca nest jātnieku uz sāniem, jo necentrētais svars var būt dīvaina sajūta zirgam, kas pieradis pie parastākas jāšanas. Ļoti svarīga ir arī seglu pielāgošana zirgam un jātniekam, jo nepareizi uzstādīti sānsegli var radīt seglu čūlas un citus diskomfortu abām pusēm.
Lai gan vairs netiek gaidīts, ka sievietes brauks ar sānsedliem, dažas jāšanas organizācijas pastāv, lai popularizētu jāšanu ar sānsedliem, un daudzas zirgu izstādes piedāvā sānseglu klasi vai ļauj sānseglu jātniekiem sacensties parastajās klasēs. Prasmīgs sānseglu braucējs var viegli medīt, lēkt un praktizēt iejādes, bieži vien par pārsteigumu parasti apmācītiem jātniekiem. Sānu seglu braucēji mēdz valkāt arī tradicionālu jāšanas ieradumu, kas sastāv no pilna priekšauta, lai nosegtu zem tā valkātos jāšanas jodžus. Priekšauts patiesībā nav pilni svārki, bet tas ir veidots tā, lai tas izskatītos līdzīgs, līdz braucējs nokāpj, un tad būs redzama atvērtā mugura.