Sadalīšanas maksa attiecas uz izmaksām, kas samaksātas, ja paredzētais darījums netiek izpildīts. To parasti maksā, ja topošais pircējs ir vīlies, jo pārdevējs izvēlas nepārdot, bet nodeva var tikt samaksāta citos apstākļos. Šī maksa sedz dažādus zaudējumus vīlušās pusei, piemēram, alternatīvās izmaksas un naudu, kas iztērēta finansējuma vai juridiskas konsultācijas iegūšanai. Samaksātā summa mēdz atšķirties, taču to parasti aprēķina procentos, lai gan var tikt sasniegti citi termiņi.
Sadalīšanas maksa ir izdevumi, kas dažkārt rodas, atceļot pārdošanas darījumu. Ja partija A nolemj kaut ko pārdot partijai B, bet pēc tam puse A vēlāk nolemj neveikt pārdošanu, pusei B var tikt piešķirta naudas summa. Puse A var atteikties no darījuma dažādu iemeslu dēļ. Noteikumi, kas attiecas uz sadalīšanas maksu, parasti ir izklāstīti, un tie noteiks, kurš maksājums ir jāmaksā.
Var būt apstākļi, kad šķiršanās maksu raksturo netradicionāli noteikumi. Viens piemērs ir darījums 201l. gadā, kurā pircējs Google bija mēģinājums iegūt pārdevēju Motorola Mobility. Ar šo darījumu pircējs piekrita samaksāt pārdevējam neparasti lielu naudas summu, ja darījums nenotiks. Šo vienošanos par sadalīšanas maksu pamudināja bažas, ka darījumu var bloķēt valdības regulatori.
Tiek maksāta šķiršanās maksa, lai segtu izdevumus, kas varētu būt radušies vīlušās pusei. Tie var ietvert alternatīvās izmaksas, izšķērdētu laiku un izšķērdētus resursus, kas izmantoti darījuma īstenošanai, piemēram, darījuma vērtību. Kad abas puses vienojas, informācija parasti tiek izklāstīta nodomu vēstulē vai līdzīgā dokumentā.
Tā kā pastāv iespēja, ka uzņēmējdarbība var tikt traucēta vai var rasties ievērojamas izmaksas, gatavojoties darījuma slēgšanai, bieži vien svarīgs apsvērums ir maksa par pārtraukšanu. Nespēja vienoties par nosacījumiem var būt pietiekami nozīmīga, lai neļautu pusēm noslēgt darījumu. Tas nenozīmē, ka katrs darījums ir saistīts ar sadalīšanas maksu vai ka tas ir kaut kas, kas ir jāapspriež. Jo lielāks darījums, jo lielāka ir šāda veida aizsardzības nepieciešamība, taču lēmumu par vai pret bieži vien vislabāk var pieņemt ar jurista palīdzību.