Slepeno pircēju krāpniecība ir krāpniecība, kas izmanto cilvēkus, kuri interesējas par slepenu pircēju darbu. Pilnīgi likumīgi slepeni pircēju darbi pastāv, un daudzos uzņēmumos tās ir svarīga novērtēšanas procesa sastāvdaļa, un plaša sabiedrības informētība par šādiem darbiem ir izraisījusi lielāku interesi par tiem un sekojošu krāpniecību.
Visvienkāršākajā slepeno pircēju krāpniecībā kāds atbild uz lūgumu, kurā tiek apgalvots, ka meklē slepenus pircējus, un viņam liek iepirkties vairākos veikalos. Pircējam ir jānosūta čeki un novērtējuma dokumenti uzņēmumam, kas koordinē darbu, lai varētu nodrošināt atlīdzību, taču tā nekad nesanāk.
Sarežģītākos krāpniecībās cilvēkiem tiek prasīts maksāt, lai piekļūtu slepeno pircēju darbu datubāzei. Viņiem tiek garantēta nodarbinātība, teikts, ka datubāze ir ārkārtīgi detalizēta, un viņi ir pārliecināti, ka viņi var nopelnīt daudz naudas kā slepeni pircēji. Pēc nodevas samaksas datubāze var nebūt vispār vai tajā var būt viegli pieejama publiska informācija, kuru varēja iegūt bez maksas. Lieki piebilst, ka nav garantijas par nodarbinātību, nemaz nerunājot par spēju pelnīt naudu kā slepenam pircējam.
Visnopietnākā slepenā pircēju krāpniecība ir saistīta ar viltus viltojumu, lai kāds iekasētu viltotu čeku. Upuris atbild uz lūgumu vai viņam tiek nosūtīts uzaicinājums pa pastu, saņemot novērtējuma dokumentu paketi un citus materiālus, kas paredzēti, lai darbs izskatītos likumīgs, kā arī kases čeks par lielu summu. Slepenajam pircējam tiek likts izņemt čeku, daļu līdzekļu paturēt izdevumiem, bet pārējiem izveidot naudas pārvedumu, nosūtot naudas pārvedumu uz citu vietu.
Šajā krāpniecībā cietušais iekasē krāpniecisko čeku un nosūta līdzekļus pa pastu, lai vēlāk saprastu, ka čeks bija slikts un ka līdzekļi nāk no paša upura konta. Dažos reģionos cietušais var tikt saukts pie atbildības par sliktā čeka summu, iekļūstot juridiskās nepatikšanās, kā arī zaudējot lielu naudas summu.
Ir vairāki veidi, kā cilvēki var izvairīties no slepenas pircēja krāpniecības. Pirmkārt, cilvēkiem būtu jāzina, ka slepenie iepirkšanās uzņēmumi nekad neprasīs saviem darbiniekiem izņemt lielus čekus un daļu līdzekļu no čeka nosūtīt uz citu vietu. Izkrāpšana ar čekiem ir ļoti izplatīta parādība, un cilvēkiem vajadzētu izvairīties no jebkāda veida biznesa darījumiem, kuros viņiem tiek lūgts izņemt lielu čeku, izmantot līdzekļus, lai izveidotu naudas pārvedumu un nosūtītu līdzekļus kādam citam. Otrkārt, cilvēkiem vajadzētu izvairīties no maksas, lai piekļūtu informācijai par slepeniem iepirkšanās darbiem, un viņiem vajadzētu ignorēt lūgumus, kas izskatās pārāk labi, lai būtu patiesība.
Cilvēkiem jāapzinās, ka pasaulē ir ierobežots vietu skaits slepenajiem pircējiem, un lielākā daļa cilvēku, kas veic slepenu iepirkšanos, to nedara kā pilnas slodzes darbu. Slepenie pircēji arī nepelna daudz naudas; bieži vien viņu kompensācija izpaužas kā atļauja paturēt produktus, ko viņi iegādājas par slepenās iepirkšanās firmas līdzekļiem. Ja cilvēki nav pārliecināti, vai darba piedāvājums ir likumīgs vai slepena pircēja krāpniecība, viņiem ir jāsazinās ar regulējošo aģentūru, kas pārrauga uzņēmumus, kas darbojas viņu pasaules reģionā.
SmartAsset.