Slinkā Sūzena ir papildinājums galdam, kas ir paredzēts, lai palīdzētu pārvietot ēdienu no viena cilvēka uz otru, ēdot. Tas tiek panākts, izmantojot grozāmo galdu, kas parasti pārvieto ēdienu apļveida veidā, kad to stumj pie galda stāvošie. Tādā veidā ēdiens nekad nav jāpaņem un jālaiž pa galdu. Tā vietā tas paliek vietā, kad tas tiek pagriezts.
Šī ierīce var būt arī virtuves skapja sastāvdaļa. Šajā ziņā slinkā Sūzena ir sava veida plaukts skapī, kas spēj griezties ap savu asi. Plauktu var pagriezt, lai atrastu noteiktas preces, parasti pārtikas produktus, piemēram, konservus, kas atrodas noliktavā. No ārpuses šķiet, ka tie ir divi skapji, kas atrodas taisnā leņķī viens pret otru. Tomēr, paspiežot vienu no šiem skapjiem, abas durvis izkustas un iekšā tiek atklāts pagrieziena galds.
Neatkarīgi no tā, vai slinkā Sūzena atrodas uz galda virsmas vai skapī, to var izgatavot no dažādiem materiāliem. Visbiežāk tas ir izgatavots no plastmasas, koka vai stikla. Tiek uzskatīts, ka Tomass Džefersons slinko Sjūzenu izgudroja 18. gadsimtā, lai gan tolaik viņus sauca par mēmiem. Ir teikts, ka Džefersons to izgudroja, jo viņa meita sūdzējās, ka viņa vienmēr tiek pasniegta pie galda pēdējā, un tāpēc, atstājot galdu, viņa nekad nebija piesātināta. Citi uzskata, ka Tomass Edisons bija izgudrotājs, jo tiek uzskatīts, ka viņš ir izgudrojis atskaņotāju savam fonogrāfam.
Neatkarīgi no tā, kurš to izgudroja, tikai 1917. gadā Vanity Fair izgudrojuma reklāmā ieviesa terminu slinka Sūzena. Tomēr Lielbritānijā tā vietā joprojām tiek lietots termins dumbwaiter. Sieviešu vārda pamatojums joprojām ir noslēpums. Viena teorija ir tāda, ka tā tika nosaukta Džefersona vai Edisona meitas vārdā, kuras abas tika nosauktas par Sjūzenu.