Smags miesas bojājums (GBH) ir Lielbritānijas tiesību aktos lietots termins, lai apzīmētu nopietnas brūces nodarīšanu citai personai. 1861. gada Likumā par noziegumiem pret personu ir noteikti sodi par smagu miesas bojājumu nodarīšanu. Likuma 18. un 20. pants attiecas uz GBH pārkāpumiem un par tiem nosaka sodus.
Lielbritānijas tiesību aktos ir īpašs formulējums par to, kas ir brūce. Ieroča lietošana kaitējuma nodarīšanai nav nepieciešama. Statūtos ir iekļauti ievainojumi, kas gūti sitienu, roku vai spārdīšanas rezultātā, kā, iespējams, ir smags miesas bojājums. Ādai jābūt salauztai, un cietušajam ir jāasiņo, lai tas atbilstu smagu miesas bojājumu definīcijai. Lai izpildītu šo standartu, pietiek ar vienu asins pilienu.
Iekšējā asiņošana neatbilst juridiskajai definīcijai, kas nepieciešama, lai atbilstu GBH standartam. Asinīm jāplūst ārpus ķermeņa. Saskaņā ar stingru smagu miesas bojājumu definīciju lauzts kauls, kas neiekļūst ādā, ko sauc par atklātu lūzumu, arī neatbilst standartam.
Saskaņā ar Likuma par noziedzīgiem nodarījumiem pret personu 18.panta noteikumiem personai, kura tīši nodara smagu miesas bojājumu citai personai, var tikt piespriests mūža ieslodzījums. Šī sadaļa attiecas uz likumpārkāpēja apzinātu un ļaunprātīgu darbību. Tas ietver arī smagus miesas bojājumus, kas nodarīti, likumpārkāpējam cenšoties kavēt personas aizturēšanu.
Likuma 20. panta formulējums ir līdzīgs 18. pantam. Tas attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts ar ieroci vai bez tā. Personai, kas notiesāta saskaņā ar šo pantu, par izdarīto noziegumu var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Tiesnesis, kas izskata lietu saistībā ar apgalvojumu par GBH, pirms soda pasludināšanas var apsvērt atbildību mīkstinošus faktorus. Par darbību, kas izdarīta spontāni, nevis iepriekš apzinātu, var tikt piemērots vieglāks sods. Pieņemot lēmumus par sodu, tiek ņemta vērā arī cietušā traumu atrašanās vieta. Galvas traumas tiek uzskatītas par smagākām nekā citur gūtās, un tiesnesis šādā situācijā var piespriest bargāku sodu.
Vainu pastiprinoši apstākļi tiek ņemti vērā arī tad, kad tiesnesis pieņem lēmumus par sodu lietās, kas saistītas ar smagu miesas bojājumu nodarīšanu. Tie ietver gadījumus, kad uzbrukums bija iepriekš izplānots, nodarījums izdarīts, vairākām personām darbojoties kopā vai upuris bija neaizsargāta persona vai valsts sektorā strādājošs. Ieroča lietošana noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā ir vēl viens vainu pastiprinoša faktora piemērs, kas var nozīmēt bargāku sodu.