Miesas bojājumu nolaidība ir juridisks termins neuzmanībai, kas rada personisku kaitējumu. Dažreiz miesas bojājumu nolaidība ietver neuzmanīgu darbību, kas ievaino citu personu, piemēram, krāsas bundžas notriekšanu no kāpnēm uz citas personas galvas. Citos gadījumos tas var ietvert nepieciešamo darbību neveikšanu. Piemēram, ja īpašuma īpašnieks neveic pasākumus, lai noņemtu ledu no ietves un kāds nokrīt uz tās, to var uzskatīt par nolaidību, kas radījusi miesas bojājumus.
Ja kādas personas nolaidības dēļ tiek nodarīts kaitējums citai personai, pret viņu var vērsties tiesvedība par miesas bojājumu nodarīšanu. Piemēram, persona, kura paslīd uz veikala slapjās grīdas, var sākt tiesvedību pret veikala īpašnieku par miesas bojājumu nodarīšanu. Tomēr ar paslīdēšanu un kritienu var nepietikt, lai nodrošinātu, ka persona uzvarēs tiesas prāvā. Lielākajā daļā vietu cietušajai pusei būs jāpierāda, ka atbildētājs nav izpildījis pienākumu un ka neveiksme izraisīja viņa ievainojumu. Parasti viņam būs arī jāpierāda, ka atbildētāja darbības vai rīcības trūkums viņam radījis zaudējumus.
Daļa no uzvaras lietas par miesas bojājumu nolaidību liecina, ka atbildētājs ir pārkāpis savu rūpības pienākumu. Būtībā, ja vidusmēra saprātīgs cilvēks var paredzēt, ka noteiktu darbību vai situāciju rezultātā var rasties ievainojumi, viņam ir pienākums rūpēties, lai izvairītos no šādām darbībām vai situācijām. Piemēram, ja saprātīga persona var paredzēt, ka būvgružu mešana no jumta var savainot zemāk staigājošos, personai, kura strādā ar šiem materiāliem, ir pienākums rūpēties, lai šādas darbības izvairītos. Ja cilvēks tik un tā nomet materiālus no jumta un tie trāpa kādam, kas iet lejā, cilvēks, kurš tos meta, ir pārkāpis rūpības pienākumu pret citiem.
Cēlonis ir vēl viens svarīgs faktors miesas bojājumu nolaidības gadījumā. Personai, kas iesūdz tiesā par miesas bojājumu nolaidību, ir jāpierāda, ka viņa kaitējums ir citas puses neuzmanības rezultāts. Piemēram, cilvēks var nokrist pa kāpnēm, jo saimnieks nav noturējis pakāpienus. Ja cietušajai pusei pēc kritiena ir muguras sāpes, viņam jāpierāda, ka kritiens izraisīja sāpes, nevis traumu vai stāvokli, kas bija pirms kritiena.
Visbeidzot, prasītājam tiesas prāvā par miesas bojājumu nodarīšanu parasti ir jāpierāda, ka viņam ir nodarīti zaudējumi atbildētāja darbības vai bezdarbības rezultātā. Piemēram, persona var ciest tādus zaudējumus kā medicīniskās izmaksas un brīvais laiks pēc traumas. Ja cilvēks kļūst invalīds citas puses neuzmanības dēļ, viņam nodarītie zaudējumi var ietvert nodarbošanās zaudēšanu un naudas iztikai.