Sniega pikas irbenājs ir ziedošs krūms, kas veido baltu ziedu kopas. Šīs kopas, kuru diametrs var sasniegt 8 collas (20 cm), veicina auga nosaukumu. Agrā pavasarī uz krūma sāk parādīties vairākas ziedu bumbiņas, un atkarībā no šķirnes tās var turpināties visu vasaras mēnešu laikā. Kad sniega pikas viburnum krūmi ir izveidoti, tie spēj izturēt dažādus apstākļus. Optimālai ziedēšanai viburniem ir nepieciešamas vismaz sešas stundas saules gaismas. Atzarošana jāveic pēc tam, kad ziedēšana ir nokritusi.
Ir dažādi sniega pikas viburnum veidi, tostarp Eiropas jeb Viburnum opulus ‘Roseum’; japāņi jeb Viburnum plicatum; un Ķīnas viburnum vai Viburnum macrocephalum. Viburnum opulus ‘Sterile’ ir vēl viena Eiropas šķirne, ko dažreiz sauc par austrumu sniega pikas un vecmodīgo sniega pikas krūmu. Šķirnes ‘Roseum’ un ‘Sterile’ bieži dēvē par viena un tā paša veida sniega pikas viburnum, taču tās atšķiras viena no otras, un šķirnes ‘Roseum’ ziedi sezonas beigās iegūst vāju rozā nokrāsu. Ir arī citi Viburnum ģints locekļi, no kuriem lielākā daļa ir mantojuši nosaukumu “sniega pikas krūms”.
Eiropas dzērveņu krūms jeb Guelder-roze — Viburnum opulus — ir ļoti populārs visā Eiropā un vasaras mēnešu beigās veidos sarkanās kaulenes. Ogas, kurām ir zems toksiskuma līmenis, ir skābas, taču tās var ēst nelielos daudzumos, ja tās ir vārītas, taču tās nekādā gadījumā nedrīkst ēst neapstrādātas. Guelder-rozes nosaukums, ko galvenokārt raksta Amerikas Savienotajās Valstīs, ir cēlies no Nīderlandes Guelderlandes provinces. Krūmi tika ievesti koloniālajā Amerikā 18. gadsimta otrajā pusē. Amerikas Savienoto Valstu ziemeļaustrumu daļa, kur tā tika ieviesta, ir pazīstama ar garām, aukstām ziemām, apstākļiem, ko krūms spēj izturēt, lai gan 21. gadsimtā sniega pikas irbenājs ir sastopams dažādos reģionos visā pasaulē.
Viburnums ir lapkoku krūmi, kuriem nav nepieciešama apkope, ar maziem ziediem, kas parādās gaiši zaļā krāsā un pēc tam kļūst balti. Ziedu kamoliņi atkarībā no šķirnes un klimata var ilgt no vairākām nedēļām līdz pāris mēnešiem. Pēc tam, kad ziedi nokrīt, krūms turpina parādīt savu zaļo lapotni, kas arī nokrīt, kad laiks kļūs auksts. Lai rūpētos par sniega pikas viburnum, parasti ir nepieciešama tikai regulāra atzarošana, un tikko iestādītās irbenes jānovieto labi drenējošā vietā, kas ļauj krūmam augt izplatīties. Tie var sasniegt lielus izmērus, līdz 20 pēdu (6 m) augstumu un gandrīz 15 pēdu (4.5 m) platumu.
Lai gan tas ir retāk, sniega pikas irbenājs var ietekmēt vairākas slimības, tostarp miltrasa un koksnes puve. Biežāk sastopamā krūmu problēma ir Ceruraphis viburnicola jeb sniega pikas laputis. Laputis barojas ar auga zaļumiem, izraisot lapu deformāciju.