Sobriquet ir līdzīgs segvārdam, ko izmanto, lai atsauktos uz konkrētu personu, vietu vai lietu, un to var iecelt paši vai citi. Šis termins bieži tiek piešķirts humoristiski vai mēģinot sniegt diezgan gleznainu apzīmējumu, ko var uzskatīt par komplimentu vai nievājošu. Lai gan funkcionāli tas ir līdzīgs segvārdam, galvenā atšķirība starp iesaukām un iesaukām ir tā, ka sobriketes pēc būtības var uzskatīt par specifiskāku vai izsmalcinātāku segvārdu. Sobriquet parasti tiek izmantots tādā mērā, ka citi to uzreiz atpazīst, un tā izmantošana nav paredzēta neskaidrības radīšanai.
Termina “sobriquet” izcelsme ir nedaudz mulsinoša, jo pat senākā lietojumā ir atrastas dažādas šī vārda rakstības. Tas apgrūtina vienas izcelsmes vai nozīmes saistīšanu ar to, jo dažādas rakstības var būt no dažādiem valodas avotiem. Visticamāk, tas ir franču valodas termins, lai gan pat tā franču valodas pareizrakstība gadu gaitā ir mainījusies un var rasties no viena no vairākiem dažādiem lietojumiem. Mūsdienīgā vārda “sobriquet” pareizrakstība un lietojums, iespējams, nāk no franču vārda, kas attiecas uz gaļas izcirtni zem dzīvnieka zoda.
Lietojot, sobriquet ir vārds, ko parasti izmanto kā segvārdu konkrētai personai vai lietai. Tomēr atšķirība starp segvārdu un iesauku ir diezgan neskaidra, un daži vienas grupas segvārdu piemēri var tikt izmantoti kā iesaukas piemēri citai grupai. Parastā lietošanā abus terminus var lietot diezgan savstarpēji aizstājot, neradot neskaidrības. Tomēr precīzākam lietojumam var izmantot sobriquets kā precīzākas vai smailākas segvārdu formas, kas paredzētas, lai izteiktu noteiktu konotāciju, parasti pozitīvu vai negatīvu.
Piemēram, terminu “Lielais ābols”, lai apzīmētu Ņujorku, atkarībā no indivīda vēlmēm var uzskatīt par segvārdu vai izteicienu. Tā kā šis termins pēc būtības nenorāda uz pieķeršanos vai neapmierinātību, to var uzskatīt vairāk par segvārdu; savukārt termins, piemēram, “Mīlestības pilsēta”, ko izmanto, lai apzīmētu Parīzi, skaidri norāda uz pozitīvu asociāciju un, visticamāk, tiks uzskatīts par sobrikētu. Tomēr šī atšķirība ir minimāla, un to nevajadzētu uzskatīt par absolūtu, jo daudzus terminus, piemēram, “Eivonas bards” Viljamam Šekspīram un “Godīgais Ābs” Ābrahamam Linkolnam, var uzskatīt par segvārdiem vai izteicieniem. Tāpat kā daudzos valodas aspektos, pastāv liela elastība un nenoteiktība attiecībā uz pareizu atšķirību starp segvārdiem un izteicieniem.