Sociālā veselība ir termins, ko parasti lieto, lai apzīmētu divus dažādus jēdzienus, lai gan tie ir arī zināmā mērā savstarpēji saistīti. Savā ziņā tas attiecas uz personas veselību, atsaucoties uz viņa spēju mijiedarboties ar citiem un attīstīties sociālajā vidē. Tas var attiekties arī uz sabiedrības veselību kopumā un to, kā izturas pret šīs sabiedrības locekļiem un kā viņi izturas viens pret otru. Šis veselības veids bieži tiek uzskatīts par ļoti svarīgu attiecībā uz indivīda veselību, jo īpaši tāpēc, ka papildu informācija un pētījumi ir atklājuši, kā sociālā mijiedarbība var palīdzēt uzlabot citus veselības veidus.
Līdzās fiziskajai un garīgajai veselībai sociālā veselība ir pēdējā no trim cilvēka pamat un būtiskām veselības formām. Fiziskā un garīgā veselība parasti attiecas uz indivīdu un to, cik labi darbojas viņa ķermenis un prāts, kā arī nodrošina viņa vai viņas dažādu sistēmu pareizu darbību. No otras puses, sociālā veselība bieži norāda uz to, kā šī persona mijiedarbojas ar citiem cilvēkiem, kā arī par šādas mijiedarbības sekām vai ieguvumiem saistībā ar šīs personas labklājību. Lai gan tas joprojām ir daudz ieguldīts indivīda veselībā, tas ņem vērā arī sabiedrības savstarpējo saistību kopumā.
Sociālā veselība bieži ir saistīta ar to, kā cilvēki ir savstarpēji saistīti un kā indivīds spēj socializēties ar citiem cilvēkiem un veidot attiecības. Tas var tikt galā ar draudzību, ņemot vērā to, cik labi cilvēks var veidot un uzturēt draudzību, kā arī cita veida attiecības. Ir vairāki veidi, kā dažādi veselības aspekti ir savstarpēji saistīti un ietekmē viens otru. Piemēram, cilvēka seksualitātes pētījumos bieži tiek aplūkoti visi trīs veselības veidi, lai saprastu, kā cilvēki ir viens ar otru un kā seksualitāte izpaužas indivīdā un ietekmē attiecības, kas indivīdam ir ar citiem.
Ir arī pierādījumi, kas liecina, ka izolācija ir ne tikai potenciāls garīgas vai fiziskas slimības rezultāts, bet arī var izraisīt vai saasināt šādu slimību. Šī iemesla dēļ sociālā veselība ir kļuvusi arvien svarīgāka cilvēka veselības un labklājības vispārējā koncepcijā. Daudzi garīgās un fiziskās veselības speciālisti ir sākuši apzināties sociālās mijiedarbības nozīmi cilvēka spējā pārvarēt slimību.
Šis termins var attiekties arī uz sabiedrības veselību, un to bieži izmanto, lai norādītu, kā cilvēki konkrētā sabiedrībā vai kultūrā mijiedarbojas un izturas viens pret otru. Šajā ziņā var uzskatīt, ka valsts, kurā valda konflikti un vardarbība, cieš no sociālajām problēmām. Tāpat kā personai, kuras ķermenis cieš no vēža šūnām, kas iznīcina veselās šūnas, ir fiziskas veselības problēmas, un fiziskās vai garīgās veselības aprūpes žargonu var izmantot arī attiecībā uz sabiedrību.