Termins “solenoīda spēks” attiecas uz slodzi, ko solenoīds spēj stumt, vilkt vai noturēt, kad tas ir iedarbināts. Lielākā daļa solenoīdu ir lineāri, un tādā gadījumā solenoīda spēks tiek pielietots lineārā kustībā. Rotācijas solenoīdu gadījumā lineārās armatūras vietā izmanto rotējošu sprūdrata mehānismu. Daudzi dažādi faktori var ietekmēt solenoīda spēku, tostarp spoles konstrukciju, elektriskās strāvas līmeni un to, cik tālu armatūrai jāpārvietojas katru reizi, kad tā tiek pieslēgta. Paaugstināta temperatūra parasti samazina solenoīda spēkus, kā arī palielina gājiena garumu.
Solenoīdi ir elektromehāniski devēji, kas spēj pārveidot elektrisko enerģiju lineārā vai rotējošā kustībā. Tie parasti sastāv no stacionāras elektromagnētiskās spoles un kustīgas metāla sliedes, ko dēvē par armatūru. Kad elektromagnētiskā spole ir iedarbināta, tā ģenerē magnētisko lauku, kas izraisa armatūras kustību. Armatūras kustība rada spēku, kas ļauj solenoīdam aktivizēt elektronisko releju, atvērt mehānisko vārstu vai veikt citus līdzīgus darbus. Solenoīdi ir atrodami it visā, sākot no degvielas iesmidzināšanas un beidzot ar pinbola mašīnām.
Ir trīs galvenie spēka veidi, ko solenoīds var radīt, kad tas ir iedarbināts, lai gan daži solenoīdi veic vairāk nekā vienu funkciju. Spiešanas spēks tiek sasniegts, kad armatūra piespiež stumšanas stieni izstiepties un pārvietot slodzi prom no solenoīda. Pretējs tam ir vilkšanas spēks, kas tiek sasniegts, kad armatūra ievelkas un velk slodzi uz iekšu. Turēšanas spēks ir trešais veids, un tas ļauj solenoīdam pretoties jebkurai kustībai, kad ārējā slodze velk vai spiež.
Vairāki dažādi faktori var veicināt spēka līmeni, ko solenoīds spēj radīt. Elektromagnētiskās spoles dizains ir galvenais faktors, jo tas nosaka elektromagnētiskā lauka lielumu. Tādā pašā veidā var ietekmēt arī armatūras izmēru un elektrības daudzumu, kas tiek izmantots spoles barošanai. Vēl viens svarīgs faktors, kas raksturīgs solenoīda konstrukcijai, ir gājiena garums jeb tas, cik tālu armatūrai jāpārvietojas. Lai sasniegtu augstāko iespējamo solenoīda spēku, solenoīdus bieži konstruē ar īsāko dzīvotspējīgo gājiena garumu.
Arī ārējie faktori, piemēram, temperatūra, var ietekmēt solenoīda spēku. Augstākas temperatūras parasti ir saistītas ar solenoīda spēka samazināšanos. Tā kā solenoīda spoles uzsilst arī tad, kad tām tiek pievienota strāva, lielākajai daļai vienību ir maksimālā stabilā temperatūra, kurā tās tiek novērtētas. Šī temperatūra parasti ietekmē gan apkārtējās vides temperatūru, gan pieaugumu, kas saistīts ar sprieguma spoli. Pēc šīs stabilās temperatūras pārsniegšanas solenoīda spēks var samazināties līdz pat 65%.