Sonohisterogramma ir ultraskaņas veids, ko izmanto, lai diagnosticētu dzemdes anomālijas. Šo procedūru bieži izmanto, lai noteiktu, vai nav dzemdes anomāliju, kas varētu kavēt veselīgu grūtniecību. Sonohisterogrammas ultraskaņa ir ļoti zema riska procedūra, un tā ir efektīvāka nekā parastā ultraskaņa, lai noteiktu dzemdes struktūras anomālijas.
Parastā ultraskaņa izmanto skaņas viļņus, lai radītu ķermeņa iekšējās telpas attēlus. Ultraskaņā ierīce, ko sauc par devēju, tiek nodota pāri ādai. Pārveidotājs izstaro skaņas viļņus, kas atlec no ķermeņa audiem, radot atbalsis, kas atšķiras atkarībā no audu veida un attāluma starp audiem un devēju. Ultraskaņas ierīce izmanto šo informāciju, lai radītu priekšstatu par audiem ķermeņa iekšienē.
Sonohisterogramma darbojas pēc tāda paša principa, bet izmanto cita veida zondi. Vēl viena atšķirība ir tāda, ka fizioloģisko šķīdumu ievada dzemdē. Sāls šķīduma infūzija uzlabo ultraskaņas aparāta spēju radīt precīzus dzemdes iekšpuses attēlus, jo fizioloģiskā šķīduma infūzija uzpūš dzemdi. Tas izraisa dzemdes sieniņu atdalīšanu un ļauj vieglāk noteikt novirzes.
Sonohisterogrammas procedūra ir ļoti ātra un aizņem tikai apmēram piecas minūtes. Šī ir ambulatorā procedūra, ko var veikt ārsta kabinetā vai auglības klīnikā. Šīs procedūras laikā tiek izmantots spogulis, lai palielinātu dzemdes kaklu, lai ārsts varētu ievietot katetru dzemdē. Sāls šķīdums tiek ievadīts caur katetru dzemdē, un maksts tiek ievietota ultraskaņas zonde. Ultraskaņas procesa laikā ar zondi var manipulēt, lai parādītu dažādus dzemdes skatus. Ultraskaņas laikā un pēc tās bieži rodas krampji; vairumam sieviešu sāpju mazināšanai pietiek ar ibuprofēnu.
Sonohisterogrāfiju sāls šķīdumā parasti iesaka sievietēm, kurām ir bijušas problēmas ar grūtniecību vai kuras nav spējušas iestāties grūtniecības laikā. Turklāt sievietēm ar atkārtotām menstruālā cikla problēmām vai patoloģisku asiņošanu var veikt sonohisterogrammu. Šis ultraskaņas tests var diagnosticēt tādas problēmas kā fibroīdi, polipi un rētaudi. Visas šīs problēmas var izraisīt neauglību, spontānu abortu vai patoloģisku maksts asiņošanu.
Viens no svarīgiem apsvērumiem, veicot sonohisterogrāfiju, ir tas, ka procedūra ir rūpīgi jāplāno tā, lai tā sakristu ar noteiktu sievietes menstruālā cikla punktu. Lai iegūtu vislabākos rezultātus, šis tests jāveic laikā no menstruācijas beigām līdz ovulācijas sākumam. Tas ir tāpēc, ka šajā menstruālā cikla posmā dzemdes sienas ir visplānākās, kas padara novirzes vieglāk pamanāmas.