Treku jaka ir viegla jaka ar rievotu aprocēm un jostasvietu. Priekšējais rāvējslēdzējs stiepjas stāvošās apkakles garumā, ļaujot to aizvērt pāri rīklei. Ar nolaistu rāvējslēdzēju apkakle var būt plakana. Šāda veida jakai parasti ir divas slīpas priekšējās kabatas, kurām var būt rāvējslēdzējs, un tām bieži ir kontrastējošas caurules.
Tradicionālā sporta jaka ir skriešanai vai vingrošanai paredzēta vējjaka, kas bieži tika iegādāta kā daļa no divdaļīga treniņtērpa. Šīs jakas ir pārāk lielas, lai tās būtu pēc iespējas ērtākas, ļaujot brīvi kustēties, nodrošinot maksimālu mobilitāti. Tie parasti bija vienkrāsains, izņemot cauruļvadus vai emblēmas, un dažiem bija atvērtas cilpas zem rokām dzesēšanai.
Lai gan sportistu kopienas, tostarp vieglatlētika, golfs un burāšana, šo stilu ir iecienījuši, 1990. gados to popularizēja repa un hiphopa kopiena, kas izmantoja augstas klases sporta kostīmus kā ikdienas modes apģērbu. Gadu gaitā sporta jakas vienkāršība un daudzpusība ir padarījusi to pielāgojamu vairākiem stiliem. Mūsdienu versijas ir daudzveidīgākas nekā jebkad agrāk. Tā var būt vējjaka, sporta jaka, emblēmu jaka vai pat džemperis ar klasiskām līnijām un apkakli. Tam var būt kontrastējoši paneļi, svītrainas rievojums vai īpašas kabatas personīgajai mobilajai elektronikai, piemēram, MP3 atskaņotājam vai mobilajam tālrunim.
Sporta jaku var izgatavot no laikapstākļiem izturīga neilona, ikdienas kokvilnas, ērtas vilnas, zīda vai satīna. Papildus ietilpīgākiem piegriezumiem mūsdienīgas jakas bieži tiek pielāgotas slaidākai un glaimojošākai piegriezumam. Treniņa jaku var pārdot atsevišķi vai ar pieskaņotām biksēm. To var ietērpt vai saģērbt, lai tas atbilstu gandrīz jebkuram neformālam gadījumam, un stils joprojām ir tikpat populārs kā jebkad agrāk.