Starpdisciplināra perspektīva ir veids, kā aplūkot koncepciju, uzdevumu vai datu kopu. Tas analizē, harmonizē un sintezē saites starp divām vai vairākām disciplīnām, piemēram, deju un medicīnu, lai iegūtu labāku, vienotu veselumu. Izmantojot šāda veida pieeju, dažreiz ir vieglāk domāt ārpus rāmjiem, redzēt sekas vai piesaistīt palīdzību projektam.
Atšķirībā no viendisciplināras pieejas, starpdisciplinārai perspektīvai ir vajadzīgas zināšanas vairāk nekā vienā jomā. Tas atšķiras arī no daudznozaru perspektīvas, kurā tiek izmantoti dati no vairāk nekā vienas jomas, bet kas segmentē projektu atsevišķās daļās, pamatojoties uz disciplīnām, kas saistītas ar šīm daļām. Izmantojot starpdisciplināru perspektīvu, visas iesaistītās personas strādā kopā. Lai gan dažas personas var būt eksperti vienā projekta jomā, visiem darbiniekiem ir jābūt pamatzināšanām par visām projektā ietvertajām disciplīnām. Tādējādi starpdisciplināra perspektīva ir plašāks vai noapaļotāks skatījums.
Cilvēkiem ir vairāki mērķi, izvēloties starpdisciplināru perspektīvu. Pirmkārt, viņi vēlas veicināt izpratni un novērst neskaidrības. Aplūkojot uzdevumu, datu kopu vai koncepciju caur vairāk nekā vienas disciplīnas objektīviem, cilvēki atklāj, kā projekts var tikt izmantots dažādos apstākļos. Perspektīva ļauj indivīdiem redzēt “tauriņa efektu” tam, ko viņi dara; tas attiecas uz jēdzienu, kurā šķietami nekaitīga tauriņa spārnu plivināšana rada lielas problēmas vai ieguvumus ceļā. Tam ir tālejošas sekas ne tikai rūpnieciskai ražošanai, bet arī sociālajai mijiedarbībai un izaugsmei.
Otrkārt, cilvēki, kas strādā saskaņā ar starpdisciplināru pieeju, vēlas padarīt projektus efektīvus. Piemēram, ja komanda strādāja pie tilta būvniecības, domāšana par būvniecību zem vides objektīva var kavēt vides aktīvistu negatīvo uzmanību vai publicitāti. Dažreiz tas arī novērš nepieciešamību atgriezties pie rasēšanas dēļa, lai vēlāk veiktu papildu testus vai atļaujas.
Pat ekonomika ir saistīta ar starpdisciplināru darba veidu. Piemēram, aplūkojot dotācijas vai aizdevuma piedāvājumu, aizdevēji parasti vēlas redzēt, vai pieteikuma iesniedzējs ir pēc iespējas rūpīgi pārdomājis projektu. Pretendenti var izmantot starpdisciplināru pieeju, lai domātu par to, kā prezentēt projektu un parādītu, ka viņi ir aptvēruši savas pētniecības bāzes. Jo rūpīgāks ir pretendents, jo lielāka iespēja, ka aizdevējs apstiprinās projekta priekšlikumu.
Visbeidzot, starpdisciplināra pieeja dažreiz palīdz indivīdam vai komandai būt radošākam. Aplūkojot kaut ko vairāk nekā vienā disciplīnā, indivīdam var palīdzēt saskatīt vairāk risinājumu nekā tad, ja būtu pieejama tikai vienas disciplīnas informācija. Tas ne vienmēr nozīmē, ka starpdisciplinārs risinājums būs labāks par viendisciplināru risinājumu, taču tas dod indivīdam vai komandai vairāk iespēju izvēlēties.