Kas ir starpsauciens?

No rūpīga apraksta līdz izvērstai runai un dikcijai, vārdu kombinācijas un to izvietojums teikumos var paust dažādas emocijas jebkurā situācijā. Viens no vienkāršākajiem, bet efektīvākajiem paņēmieniem ir starpsauciena izmantošana, kas ir teikuma daļa, kas gramatiski ir neatkarīga no pārējā teikuma.

Starpsauciens visbiežāk ir īss vārds vai frāze, kas ievietota teikumā, lai parādītu emocijas. Piemēram, “Ouch!” pauž pārsteigumu un sāpes. “Čau!” ir vēl viens termins, kas var izteikt dažas dažādas emocijas, sākot no pārsteiguma līdz vilšanās vai pat satraukumam. Vārds “uh” var izteikt apjukumu vai diskomfortu vai pat nozīmēt stulbumu.

Šis termins sakņojas latīņu valodā un nozīmē “iemests vidū”. Tāpēc lasītājs ļoti bieži teikuma vidū atradīs starpsaucienu. Tam nav obligāti jābūt tikai vienam vārdam. Šeit ir daži piemēri:
Šķērsoju autostāvvietu un — vai tu to nezinātu! — Es aizmirsu atslēgas ēkā.

Frāze “vai jūs to nezinātu!” gramatiski nesaistās ar pārējām teikuma daļām, bet novietots šī teikuma vidū, tas pauž ironijas vai pat humora sajūtu.
Tā kā starpsauciena definīcijā nav īpaši citētas nekādas konkrētas emocijas, daudzi valodnieki uzskata, ka viena vārda teikumus, piemēram, “sveiki” vai “jā”, var uzskatīt arī par šīs runas daļas elementu:
Sveiki. Mani sauc doktors Ričards.
Jā. Es atnesu savu recepti.
Jā! Mēs uzvarējām!
Šo pēdējo piemēru var uzskatīt par diviem starpsaucieniem: pirmais: “Jā!” pauž pozitīvu sajūsmu, savukārt “Mēs uzvarējām!” pauž sajūsmu, pozitīvismu un konkrētu satraukuma iemeslu. Šiem vārdiem bieži seko kāda veida pieturzīmes, piemēram, punkts teikuma beigām vai daudzos gadījumos komats teikuma turpināšanai. Tā kā termins ir atdalīts no pārējā teikuma daļas, ir jābūt kaut kādai pieturzīmei, kas norāda uz pauzi vai apstāšanos. Tāpēc vārdi, kas dažos gadījumos darbojas kā starpsaucieni, citos gadījumos var nepildīt to pašu lomu.

Būtu pieticis ar vienkāršu sveicienu.
Lai gan vārds “sveiki” iepriekšējā piemērā darbojās kā starpsauciens, šajā gadījumā tas nav atdalīts no pārējā teikuma un tāpēc nedarbojas kā viens.