Stāstījuma āķis ir kaut kas stāstā, kas piesaista auditorijas uzmanību un liek viņiem uzzināt, kas notiks tālāk. Tas bieži tiek atrasts stāsta sākumā, un tas sākotnēji kalpo, lai auditoriju “piesaistītu” un liktu viņiem turpināt lasīt vai skatīt stāstu. To var izdarīt dažādos veidos, taču viena no vispazīstamākajām metodēm ir stāsta sākšana medijos vai “darbības vidū”. Stāstījuma āķis var rasties arī stāsta pamattekstā, lai nodrošinātu, ka lasītājs ir ieintriģēts un iesaistīts, kad notikumi citādi varētu palēnināties.
Stāstījuma āķa mērķis ir, lai stāstnieks efektīvi piesaistītu savas auditorijas uzmanību. Šajā nozīmē “stāstījums” vienkārši nozīmē stāstu, kas tiek stāstīts, un “āķis” attiecas uz priekšstatu par objektu, kas kaut ko satver un velk sev līdzi. Stāstītājs parasti vēlas izmantot stāstījuma āķi, lai satvertu savu auditoriju un pēc tam viņus nelaistu. Gandrīz katrs stāsts sākas ar sava veida āķi, kas kalpo, lai piesaistītu sākotnējo auditorijas uzmanību un liktu viņiem veltīt papildu laiku stāstam.
Viens no veidiem, kā stāstnieks var izveidot stāstījuma āķi, ir paņēmiens stāsta uzsākšanai darbības vidū, kas pazīstams ar latīņu terminu in media res. Tas nozīmē, ka stāstnieks parasti nesākas ar varoņa piedzimšanu, bet gan sākas darbības vidū. Publika parasti redz šāda veida sākumu un uzreiz sāk sev uzdot jautājumus par notiekošo.
Piemēram, filma Zvaigžņu kari sākas ar kosmosa kauju, kad viens liels kuģis vajā otru, uzspridzinot to ar lāzeriem. Tas nekavējoties piesaista skatītāju uzmanību un liek viņiem uzzināt, kādi notikumi noveda pie šī brīža. Tomēr, ņemot vērā jautājumus, kas rodas auditorijā, redzot šāda veida stāstījuma āķi, stāstniekam ir svarīgi pēc tam izskaidrot daudz informācijas, lai izvairītos no neskaidrībām.
Stāstījuma āķi var izmantot arī stāsta pamattekstā, lai saglabātu stāsta inerci vai citādi virzītu notikumus uz priekšu. Daži notikumi un detaļas, iespējams, ir jāpastāsta stāstniekam, taču tie galu galā var palēnināt pasakas gaitu un, iespējams, izraisīt skatītāju garlaicību. Stāstījuma āķa izmantošana šajās detaļās un notikumos nodrošina, ka skatītāju uzmanība tiek saglabāta visā pasakas laikā. Tas ir īpaši svarīgi garākiem darbiem, kuros kādu laiku var netikt izdarīts secinājums.