Atšķirībā no vairuma īpašības vārdu, kas modificē lietvārdus, substantīvs īpašības vārds tiek izmantots, lai aizstātu lietvārdu. Šie īpašības vārdi bieži redzami senajā grieķu un latīņu valodā, un tos izmanto arī daudzās mūsdienu valodās. Tomēr tiem ir ierobežots lietojums tādās valodās kā angļu valoda, kas nenorāda dzimumu, reģistru vai numuru, mainot paša īpašības vārda pareizrakstību. Vārdam “būtisks” ir latīņu izcelsme un tas nozīmē “stāvēt vietā”.
Parasti īpašības vārds ir vārds, kas modificē lietvārdu, lai sniegtu plašāku šī lietvārda aprakstu vai detalizētu informāciju. Atkarībā no valodas īpašības vārdi parasti ir tieši pirms vai pēc tiem lietvārdiem, kurus tie modificē. Piemēram, frāzēs “dzeltenā automašīna” un “ātrā lapsa” vārdi “dzeltens” un “ātrs” ir īpašības vārdi.
Tomēr substantīvs īpašības vārds teikumā nemaina lietvārdu, tas aizstāj lietvārdu. Tāpēc substantīvu īpašības vārdu var veiksmīgi lietot tikai tad, ja attiecīgais lietvārds tiek saprasts bez skaidras norādes. Latīņu, grieķu un vairākās mūsdienu valodās pats īpašības vārds sniegs informāciju par lietvārda dzimumu un skaitli, mainot pareizrakstību. Lietvārda lietu vai tā funkciju teikumā var norādīt arī īpašības vārda rakstība. Šīs pareizrakstības izmaiņas palīdz sniegt informāciju par attiecīgo lietvārdu pat tad, ja tā nav teikumā.
Tomēr angļu valodā īpašības vārdi nemaina pareizrakstību atkarībā no tā, vai lietvārds ir vienskaitlī vai daudzskaitlī, kā arī nenorāda dzimumu. Ja nav skaidri norādīts skaits un dzimums, substantīvā īpašības vārda lietošana ir ierobežota. Neskatoties uz šo ierobežojumu, šie īpašības vārdi joprojām tiek bieži lietoti. Lietvārds, kas tiek aizstāts, parasti tiek saprasts kā daudzskaitlis un nozīmē “cilvēki” vai “lietas” atkarībā no teikuma vispārējā konteksta.
Piemēram, teikumā “starp bagātajiem un nabadzīgajiem ir plaisa” gan “bagātais”, gan “nabags” ir būtiski īpašības vārdi. Šeit tie attiecas uz cilvēkiem, nevis uz lietām. Lasītājs nosaka pareizos lietvārdus, vienkārši izmantojot konteksta norādes un vispārēju izpratni, ka cilvēki, nevis priekšmeti, parasti tiek uzskatīti par bagātiem vai nabadzīgiem. Teikumā “mēs strādājam, lai atdalītu labo no ļaunā”, vārdi “labs” un “ļauns” ir būtiski īpašības vārdi. Šeit vārdi var nozīmēt vai nu cilvēkus, vai lietas, un, ja to redz lielākā darbā, lasītājam, iespējams, būs jāpaļaujas uz konteksta norādēm no apkārtējiem teikumiem, lai saprastu, vai autors atsaucās uz cilvēkiem vai objektiem.