Kas ir terciārais butilspirts?

Darbinieki, kas ražo farmaceitiskos produktus, var tikt pakļauti vielas iedarbības riskam. Drošā stikla, gumijas un plastmasas cementa, kā arī krāsas noņemšanas līdzekļu ražošana bieži ir cita terciārā butilspirta rūpnieciskā izmantošana. Tas parasti ir uzliesmojošs vai nu dzirksteles, augstas temperatūras vai tiešas liesmas iedarbības rezultātā. Viršanas temperatūra parasti ir 180 ° F (82.4 ° C), un sprādziens var notikt tikai no neliela tvaiku daudzuma.

Ar terciāro butilspirtu saistīti ugunsgrēki un sprādzieni var rasties, ja tas nonāk saskarē ar sālsskābi vai oksidējošiem savienojumiem. Tas var arī sadalīties toksiskās gāzēs, tāpēc drošības apsvērumu dēļ savienojums parasti jāuzglabā slēgtos traukos. Vietas, kur to lieto, bieži ir jāvēdina, un parasti jābūt pieejamam aizsargapģērbam un aprīkojumam. Terciārā butilspirta materiāla drošības datu lapa (MSDS) arī liecina, ka savienojumu nedrīkst lietot kopā ar varu, sārmu metāliem vai alumīniju.

Terciārā butilspirta iedarbība bieži izraisa acu kairinājumu, ir iespējams arī ādas kairinājums. Dažkārt pietiek ar skartās vietas mazgāšanu, lai iztīrītu alkoholu un atrisinātu problēmu, taču var būt nepieciešama medicīniskā palīdzība. Tā ieelpošana un norīšana parasti ir bīstama un var būt letāla. Iedarbība var būt akūta, var rasties acu kairinājums, iekaisis kakls, galvassāpes un reibonis. Hroniskas iedarbības rezultātā var rasties ādas infekcijas un citas problēmas.

Vielu, ko sauc par metilterciāro butilēteri, var metabolizēt par terciāro butilspirtu. Drošības pasākumiem parasti jābūt ieviestiem abiem, kad tiek izmantots kāds no tiem. Alkohols parasti tiek uzglabāts traukos ar ventilāciju vai slēgtās mucās, savukārt inertās gāzes var izvadīt virs konteineriem, lai samazinātu gaisa uzliesmojamību. Tukšās tvertnēs var būt arī sprādzienbīstamas atliekas, un ūdens bieži vien ir neefektīvs, dzēšot ugunsgrēkus, kuros iesaistīts terciārais butilspirts. Šāda ugunsgrēka dzēšanai bieži izmanto oglekļa dioksīdu vai sausās ķīmiskās vielas.