Termokoagulācija ir procedūra, kas izraisa lokālus audu bojājumus, pakļaujot audus elektriskās strāvas iedarbībai, strāvai radot siltumu, kas bojā atsevišķas šūnas interesējošajā zonā. Būtībā termokoagulācijas laikā šūnas tiek pagatavotas ar strāvu, pasliktinot funkciju un izraisot to nāvi. Termokoagulācijai ir vairāki pielietojumi, sākot no kosmētiskās ķirurģijas līdz audzēju ārstēšanai. Šo procedūru veic ārsts, kurš ir apmācīts, kā to droši veikt, un to var veikt slimnīcā vai klīnikā ar atbilstošu aprīkojumu.
Termokoagulācijā interesējošajā zonā tiek ievadīts neliels strāvas daudzums. Strāva ir ierobežota ierobežotā apgabalā, nodrošinot, ka termokoagulācijas procedūras izraisītais audu bojājums ir ierobežots, un to kontrolē ārsts, kurš veic procedūru. Procedūra ir minimāli invazīva, un tai ir dažas blakusparādības, padarot to par populāru alternatīvu citām iespējām. Piemēram, ķimikāliju izmantošana var izraisīt vispārīgākus bojājumus, ja ķīmiskās vielas izplatās ārpus apgabala, kurā tās tiek lietotas.
Kosmētiskajā ķirurģijā termokoagulāciju parasti izmanto vītņu vēnu vai zirnekļa vēnu ārstēšanā. Procedūra noņems ādas apsārtumu, kā arī plānās vēnu pēdas, kas atrodamas daudzu gados vecāku cilvēku sejā vai kājās, kas dažiem cilvēkiem šķiet estētiski nepatīkamas. Termokoagulāciju izmanto arī sāpju mazināšanai. Termokoagulācijas neirotomijā signāli no specifiskiem nerviem tiek pārtraukti, lai pacients vairs neizjustu sāpes. Šo procedūru galvenokārt izmanto, lai ārstētu muguras sāpes, kuras nav reaģējušas uz citām ārstēšanas metodēm.
Termokoagulāciju var izmantot arī simpatektomijā, kurā tiek atdalīts simpātiskais nervs. To var izmantot, lai ārstētu tādas problēmas kā sejas sārtums un nosvīdušas plaukstas. Simpatektomijas riski ietver nepareiza nerva pārraušanu, izraisot netīšus nervu bojājumus, kas var kavēt citas fiziskās funkcijas un traucēt pacienta dzīves kvalitāti. Dažus audzējus var ārstēt arī ar termokoagulāciju, ar šo procedūru iznīcinot audzēja šūnas, lai tās nevarētu vairoties.
Neatkarīgi no tā, kāda procedūra tiek izmantota ārstēšanai, ārsts rīkojas uzmanīgi, lai nodrošinātu, ka siltuma iedarbība tiek stingri kontrolēta un nonāk pareizajā mērķa zonā. Ārsti var izmantot atgriezenisko saiti no pacienta, lai noteiktu novietojumu, nodrošinot pacientiem zemu stimulācijas līmeni, kas ir kā viegla tirpšana, lai apstiprinātu, ka izmantotā zonde ir novietota atbilstošā vietā.