Terocefālijas (“zvēru galvas”) bija izmirusi teriodontu terapsīdu apakškārta (zīdītāju permas/triasa priekšteči), kas bija vieni no dominējošajiem dzīvniekiem uz Zemes Permas laikmeta vidus līdz vēlā un agrīnā triasa laikmetā līdz pat arhozauriem (senči un dinozauru radinieki) pārņēma apmēram pirms 235 miljoniem gadu. Terocefālijas fosilijas ir datētas aptuveni pirms 275 līdz 235 miljoniem gadu. Terocefāliju lielie galvaskausi un zobi liecina, ka viņi bija veiksmīgi plēsēji. Teracefālijām bija dažas agrīnas zīdītājiem līdzīgas īpašības, tostarp kažokādas un ūsas. Vismaz dažas sugas bija siltasiņu. Vismaz vienai sugai (Euchambersia) bija maksimāla bedre un rievoti kanijveida zobi, kas liecina par indes dziedzeri, kas padarīja terocefālijas par agrākajiem zināmajiem indīgajiem mugurkaulniekiem.
Terocefālijas bija daļa no sinapsīdu (zīdītāju priekšteču) dzīves otrā attīstības viļņa, pārņemot zemi permas vidū un vēlā, konkurējot un aizstājot radiniekus, kas bija atzarojuši agrāk, piemēram, citas sinapsīdas, tostarp slavenās. pelycosaurs, kas izmira Permas vidū. Terocefālijas attīstījās uz Zemes laikā, kad sinapsīdas vairākus desmitus miljonu gadu bija dominējošie sauszemes dzīvnieki, izspiežot karbona faunu, kurā dominē abinieki.
Terocefālijas ir unikālas ar to, ka tās ir sinapsīdas, kas sāka savu karjeru kā dominējošie plēsēji, kas atradās ekosistēmu virsotnē apmēram divdesmit miljonus gadu, tik tikko pārdzīvo planētas vēsturē lielāko masveida izmiršanu (Permas-Trias laikmeta izzušanu), pēc tam aplūko reptiļus. sāncenši (archosauri) tos pārvar pasākumā, kas pazīstams kā “Triasa pārņemšana”, kura precīzie cēloņi joprojām nav zināmi. Tam var būt kāds sakars ar planētas pieaugošo sausumu šajā laikā, dodot priekšroku rāpuļiem. Rāpuļi urīnvielas vietā izdala urīnskābi, kas ir izdalīšanās veids, kas efektīvāk saglabā ūdeni urīnvielu, ko mūsdienās izmanto zīdītāji un tajā laikā sinapsīdas (tostarp terocefālijas).
Cinodonti, triasa zīdītāju priekšteči, bija vēl viena teriodontu apakškārta, kas bija saistīta ar terocefālijām. Kopā abas grupas veidoja spēcīgākos vēlā permas/agrā triasa plēsējus un visēdājus, kas atbilst mūsdienu plēsējiem. Terocefālijas būtu barojušās ar pareiazauriem, zālēdājiem anapsīdiem (rāpuļiem bez galvaskausa caurumiem, piemēram, bruņurupučiem), kuru izmērs bija no 60 cm (22 collas) līdz 3 metriem (10 pēdas), tapinocefālijām (tonnām lielām sinapsīdām ar biezām galvām) un lielie dicinodonti (žurkas līdz vērša izmēra terapsīdi, kas bija vieni no veiksmīgākajiem dzīvniekiem tūlīt pēc Permas-Trias laikmeta izzušanas, dažviet veidojot 99% no visas mugurkaulnieku faunas).