Tiesas prāva ir tad, kad juridiska lieta vai tiesas prāva tiek izskatīta tiesā, nevis tiek noraidīta vai izšķirta ārpustiesas kārtībā. Neatkarīgi no tā, vai tā ir krimināllieta, piemēram, slepkavība, vai civillieta, piemēram, tiesas prāva par miesas bojājumu nodarīšanu, tiesas prāvai visām iesaistītajām pusēm ir jāievēro konkrēti procesuālie kodeksi. Tiesas zāles ir parastās tiesas procesu norises vietas. Tiesnesis vienmēr vada juridiskos jautājumus, un daudzos tiesas procesos ir cilvēku žūrija, kas lemj par lietas iznākumu.
Dažos tiesas prāvas veidos viena no iesaistītajām pusēm var pieprasīt zvērināto tiesu. Lielākā daļa valstu paziņo, ka persona, kas iesniedz sūdzību, ir “prasītājs”. Gadījumā, ja kopiena ir iesniegusi apsūdzību par slepkavību pret personu, tad šīs jurisdikcijas cilvēki kļūst par prasītāju. “Atbildētājs” ir persona vai vienība, kas riskē zaudēt brīvību, naudu, īpašumu vai kādu citu prasību iespējamo veikto darbību dēļ.
Visā pasaulē juristi, advokāti vai advokāti pārstāv prasītājus un atbildētājus vairākās tiesas prāvas fāzēs. Piemēram, laulības šķiršanas lietā advokāts un viņa darbinieki sagatavos visus nepieciešamos juridiskos dokumentus, organizēs dokumentu noformēšanu attiecīgajā tiesā un parūpēsies, lai kāds izsniegs šķiršanās dokumentus otrai pusei. Pēc tam tiesas procesa laikā katru pusi tiesā pārstāv advokāti.
Prasītājam ir jāpaliek iesaistītam procesā, lai iegūtu maksimālu labumu tiesas procesa laikā. Viņš vai viņa var lūgt advokātu izsaukt vai uzaicināt konkrētus lieciniekus, kas var pamatot visas izvirzītās prasības. Prasītājam ir arī jāapspriež ar savu juridisko pārstāvniecību jebkuri iespējamie “pārsteigumi”, piemēram, apgalvojumi par uzbrukumu ģimenē, ko atbildētājs tiesas zālē var izvirzīt savai aizstāvībai.
Tiesvedība krimināllietās ir nedaudz sarežģītāka, taču tajā tiek ievērotas daudzas no tām pašām pamatnostādnēm. Pirms policija aiztur aizdomās turamo vairumā valstu, tai ir jābūt pierādījumam, ka šī persona ir izdarījusi noziegumu. Tad tautas advokāts vai prokurors izskata pierādījumus. Ja lieta tiek nodota tiesas procesam, atbildētājam ir jāpatur prātā, ka viņam vai viņai var draudēt nokļūšana cietumā.
Par dažiem pārkāpumiem, piemēram, braukšanu dzērumā, var piespriest mazāk nekā gadu cietumā. Faktiskais sods ir atkarīgs no noziedzīgā nodarījuma rakstura, valsts, kurā tas izdarīts, un apsūdzētā agrākās sodāmības. Par citiem noziegumiem, piemēram, seksuālu vardarbību un slepkavībām, var piespriest cietumsodu, kas pārsniedz 20 gadus. Daži noziegumi, piemēram, slepkavība vai nodevība pret savu valsti, tiek uzskatīti par “galvaspilsētas” noziedzīgiem nodarījumiem, un saskaņā ar dažu valstu nāvessoda likumiem tie var izraisīt apsūdzētā nāvessodu.