Ja kāds apzināti izdara slepkavību un ir saistīta ar iepriekšēju nodomu, viņam vai viņai var tikt izvirzīta apsūdzība pirmās pakāpes slepkavībā. Daudzās valstīs noteikums par slepkavību ar noziedzīgu nodarījumu arī ļauj apsūdzēt cilvēkus par šo noziegumu, ja slepkavība tiek veikta vardarbīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā, neatkarīgi no tā, vai slepkavība tika veikta ar iepriekšēju nodomu. Daudzi cilvēki uzskata, ka šis slepkavības veids ir vissliktākais, jo tas liecina par ārkārtīgu necieņu pret cilvēka dzīvību.
Vairums valstu nošķir slepkavības visās tās pakāpēs un slepkavību bez nodoma. Slepkavība ir tīša slepkavība, kurā kāds izdara apzinātu izvēli nogalināt kādu citu, savukārt slepkavība ir nejauša slepkavība. Piemēram, kāds, kurš plāno un izmanto automašīnu, lai kādu nogalinātu, varētu tikt apsūdzēts pirmās pakāpes slepkavībā, savukārt vadītājs, kurš nejauši notriecis velosipēdistu, varētu tikt apsūdzēts slepkavībā. Par abām darbībām draud sodi, taču par slepkavību sods ir daudz bargāks.
Iepriekšēja nodoma atšķir pirmo pakāpi no citām slepkavības pakāpēm, jo tas nozīmē, ka slepkava rīkojās nevis steigas vai vardarbīgas dusmas, bet gan aukstas, aprēķinošas cietības vietas. Cita cilvēka nāves plānošana daudzās kultūrās tiek uzskatīta par briesmīgu. Plāni var atšķirties no slikti pārdomātām atriebības shēmām līdz sarežģītiem un dažkārt šausmīgi detalizētiem plāniem, kā izdarīt slepkavību un atbrīvoties no tās.
Valstīs, kurās valda noteikums par slepkavību noziedzīgu nodarījumu, kāds var tikt apsūdzēts pirmās pakāpes slepkavībā, ja slepkavība ir izdarīta nozieguma, piemēram, ļaunprātīgas dedzināšanas, izvarošanas vai laupīšanas, laikā. Daudzas valstis arī apsūdz teroristus par slepkavību pirmajā pakāpē, ja cilvēki tiek nogalināti terora akta, piemēram, spridzināšanas vai nolaupīšanas, vai aizdomās par terorismu, piemēram, sprāgstvielu izgatavošanas, laikā. Šajā apsūdzībā tiek klasificētas arī pasūtījuma slepkavības. Turklāt miera virsnieka nogalināšana var izraisīt apsūdzību neatkarīgi no tā, vai darbība bija plānota.
Lai sekmīgi ierosinātu apsūdzību pirmās pakāpes slepkavībā, prokuratūrai ir jāpierāda, ka apsūdzētais izdarīja slepkavību un ka tajā bija iesaistīta zināma plānošana. Ja prokuratūra cenšas panākt notiesājošu spriedumu pēc slepkavības noziedzīga nodarījuma, lietā tiktu iekļautas arī liecības par noziegumu. Ja žūrija vai tiesnešu kolēģija nav apmierināta ar apsūdzības lietu, apsūdzēto var attaisnot vai apsūdzības var pazemināt; piemēram, žūrija var atgriezt spriedumu par vainīgu otrajā pakāpē, ja uzskata, ka iepriekšēja nodoma nav pierādīta.