Apzināts kaitējums ir sava veida civiltiesisks pārkāpums Amerikas Savienotajās Valstīs, kurā persona apzināti pārkāpj juridiskos pienākumus pret citu pusi. Deliktas ir privātas darbības, ko viena persona var ierosināt pret citu personu. Tie atšķiras no noziegumiem, par kuriem federālajai valdībai ir jāsauc pie atbildības.
Saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu sistēmu deliktu likums ļauj citas personas darbībās cietušajam saņemt naudas kompensāciju par zaudējumiem, ko šīs darbības rada. Ja persona izdara deliktu, viņu sauc par “delikto noziedznieku”. Šī deliktā cietušais var celt privātu civilprasību pret kaitējuma izraisītāju, lai atgūtu faktiskos naudas zaudējumus un dažos gadījumos arī soda atlīdzību.
Deliktos ASV iedala divos veidos: tīši un nolaidība. Ja persona izdara tīšu deliktu, tas nozīmē, ka tā tīši pārkāpusi juridisku pienākumu, kas tai bija pret cietušo. Tas atšķiras no nolaidības deliktā, kurā pārkāpējs pārkāpa pienākumu ievērot saprātīgu piesardzību savās darbībās ar citiem.
Atšķirība starp tīšu deliktu un nolaidību ir svarīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja persona vēlas iesūdzēt tiesā par tīšu deliktu, tai ir jāpierāda, ka noziedznieks ir rīkojies ar “nodomu”. Tā ir atsevišķa juridiska prasība, kas prasītājam ir jāizpilda papildus visu pārējo lietas faktu pierādīšanai un faktisko zaudējumu pierādīšanai.
Tīši noziedzīgi nodarījumi arī palielina iespēju, ka noziedzniekam būs jāmaksā soda nauda. Soda atlīdzība ir zaudējumu atlīdzība, kas paredzēta, lai sodītu noziedznieku, nevis tikai kompensāciju cietušajam. Soda atlīdzība dažkārt var būt vairākas reizes lielāka par cietušajam nodarītajiem faktiskajiem zaudējumiem.
Turklāt persona parasti nevar iegādāties apdrošināšanu, lai atlīdzinātu sevi no tīšiem zaudējumiem. Tas nozīmē, piemēram, ja personas automašīnas apdrošināšana segtu zaudējumus, ko viņš nolaidīgi nodarījis, ja pret viņu tiktu iesūdzēts, viņa automašīnas apdrošināšana nemaksātu, ja viņš ar savu transportlīdzekli kādam uzbrauktu. Nav iespējams iegādāties apdrošināšanu, lai aizsargātu pret atbildību par tīšiem pārkāpumiem kā sabiedriskās kārtības jautājumu.
Tīši pārkāpumi ietver uzbrukumu, bateriju, viltus ieslodzījumu, konversiju un dažādas pārkāpšanas darbības. Atsevišķas citas darbības, kurās persona tīši nodara pāri citai personai, arī var tikt uzskatītas par tīšu deliktu. Personai, pret kuru vērsusies tiesā par tīšas deliktas izdarīšanu, par savu darbību var tikt izvirzīta arī krimināllieta, taču kriminālprocess ir atsevišķs tiesvedības process ar lielāku pierādīšanas pienākumu, nekā nepieciešams, lai pierādītu deliktu.