Transgēni augi ir tie, kas ir ģenētiski modificēti, lai saturētu gēnu sekvences, kas to sugās dabiski nav sastopamas. Šīs gēnu sekvences var nākt no dažādu sugu augiem, un tās tiek ieviestas, lai mēģinātu mainīt dažas augu pamatīpašības. Daži augi, kas visbiežāk tiek pakļauti šim procesam, ir pārtikas kultūras, kuras ideālā gadījumā var padarīt efektīvākas un produktīvākas, ieviešot jaunu ģenētisko materiālu.
Dažas no vēlamajām iezīmēm, ko var ieaudzēt šajos transgēnajos augos, ietver izturību pret slimībām un kaitēkļiem, augstāku ražu, augstākas kvalitātes augļus, dārzeņus vai ziedus un paaugstinātu toleranci pret laikapstākļiem. Līdz izgudrojumam mākslīgi ievietot jaunu ģenētisko materiālu, augi tika audzēti, lai akcentētu šīs īpašības, vienkārši ņemot labākos piemērus no vienas un tās pašas sugas un krustojot tos, cerot iegūt iespaidīgākos pēcnācējus. Šo procesu var padarīt efektīvāku ar zinātnes palīdzību.
Viens no pirmajiem soļiem ir noteikt, kuri gēni ir jāaizstāj. Katra dezoksiribonukleīnskābes (DNS) sadaļa pārvalda atšķirīgu auga daļu neatkarīgi no tā, vai tā ir atbildīga par to, cik ziedlapiņas atrodas uz zieda vai cik ilgi šūnas attīstās. Ģenētikas ekspertiem ir jānosaka, kurš gēns kontrolē katru konkrēto procesu, un pēc tam arī jānosaka, ar kuru auga daļu tas tiks aizstāts.
Savā dzimtajā vidē augi saņem jaunu ģenētisko materiālu apputeksnēšanas procesā. Šī jaunā informācija tiek mākslīgi ievietota procesos, kurus transgēnos augos var veikt vairākos veidos. Boilistika, termins, kas apvieno vārdus bioloģija un ballistika, ir process, kurā jauna DNS tiek ievadīta tieši augu šūnās caur šūnu sieniņām. Šis ir iecienītākais process, implantējot viendīgļlapu vai stādu ar stādiem, kuriem ir tikai viena sēklas lapa.
Runājot par transgēnu divdīgļlapu veidošanu, agrobaktēriju metode ir guvusi vislielākos panākumus. Šajā procesā kā nesēju izmanto augsnē esošo baktēriju sugu Agrobacterium tumefaciens. Injicējot jauno, vēlamo DNS celmu, baktērijas tiek ievadītas augsnē, kurā augs to iesakņo. Pēc tam šis unikālais baktēriju celms iebrūk augā un izmanto paša auga šūnas, lai vairotos, ieviešot jauno ģenētisko celmu.
Veiksmīgas transgēnu augu grupas izveide ir atkarīga no tādiem faktoriem kā auga spēja nodot savu jauno ģenētisko secību nākamajām paaudzēm. Kad gēns ir veiksmīgi ieviests un mantots, biologiem jāturpina pētīt jauno augu, lai pārliecinātos, ka nav neparedzētu komplikāciju, kas rodas no jaunā ģenētiskā materiāla. Transgēnos augus sauc arī par ģenētiski modificētiem (ĢM) augiem.