TJG Online
Veselība un labsajūta

Kas ir traumu aprūpes sistēma?

Īsā atbilde

Traumu aprūpes sistēma ir saskaņota posmu ķēde, kurā smagi cietušo pēc vienotiem kritērijiem nogādā tieši tajā ārstniecības iestādē, kas spēj sniegt nepieciešamo palīdzību. Latvijā šo ķēdi veido Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests kopā ar dažāda līmeņa slimnīcām, un valsts apmaksātā neatliekamā palīdzība pienākas ikvienam.

Ķēde sākas jau pirms mediķu ierašanās. Notikuma vietā esošie cilvēki zvana uz 113, saņem dispečera norādījumus un sniedz pirmo palīdzību, bet dispečers vienlaikus izvēlas piemērotāko brigādi un brīdina slimnīcu. Brigāde notikuma vietā veic triāžu, tas ir, novērtē cietušo stāvokļa smagumu un palīdzības sniegšanas secību, stabilizē dzīvībai svarīgās funkcijas un izlemj, uz kuru slimnīcu vest. Tālāk seko uzņemšanas nodaļa, kas jau gaida pacientu ar sagatavotu komandu, attēldiagnostika, operācija, intensīvā terapija un visbeidzot rehabilitācija.

Sistēmas jēga ir laiks un pieredzes koncentrācija. Smagas asiņošanas, galvas un krūškurvja traumas gadījumā izšķirošās ir pirmās stundas, un katra pārvešana no vienas slimnīcas uz otru šo laiku patērē. Vienlaikus pētījumi konsekventi rāda, ka iestādēs, kur šādus pacientus ārstē bieži, iznākumi ir labāki, jo komanda strādā iestrādātā secībā un operāciju zāle ir gatava. Tāpēc sistēmas veidotāji apzināti izvēlas smagākos gadījumus vest garām tuvākajai slimnīcai uz augstāka līmeņa centru, kamēr vieglākas traumas paliek tuvāk dzīvesvietai.

Latvijā slimnīcas ir iedalītas līmeņos pēc tā, kādus pakalpojumus un kādā diennakts režīmā tās spēj nodrošināt. Sarežģītākā traumatoloģija, neiroķirurģija un smagi apdegumi ir koncentrēti universitātes slimnīcās, reģionālās slimnīcas nodrošina diennakts neatliekamo palīdzību plašā spektrā, bet mazākas iestādes uzņem vieglākus gadījumus. Pakalpojumu grozu un līgumus ar slimnīcām administrē Nacionālais veselības dienests, un tieši tāpēc brigāde dažkārt brauc tālāk, nekā pacienta tuviniekiem šķiet loģiski. Neatliekamā palīdzība tiek sniegta neatkarīgi no tā, vai cilvēkam ir apdrošināšana vai iespēja maksāt.

Bieži tiek sajaukti divi pilnīgi atšķirīgi pakalpojumi. Traumpunkts jeb traumatoloģijas punkts ir paredzēts vieglām traumām, piemēram, sastiepumiem, brūcēm un aizdomām par plaukstas lūzumu, un tur var doties pašu spēkiem. Smagas traumas gadījumā, sevišķi ja ir aizdomas par mugurkaula vai iekšējo orgānu bojājumu, cietušo nedrīkst pārvietot un vest ar savu automašīnu, jo tieši transportēšanas laikā var rasties neatgriezenisks kaitējums. Tāpat jāatceras, ka 113 ir medicīniskās palīdzības dienesta numurs, bet 112 ir vienotais ārkārtas numurs, no kura izsaukumu novirza tālāk; abi darbojas visā valstī un ir bez maksas.

Pēc akūtā posma sākas garākā daļa, ko cilvēki bieži nenovērtē. Rehabilitācija sākas jau slimnīcā, turpinās rehabilitācijas iestādē vai ambulatori, un tieši no tās ir atkarīgs, vai cilvēks atgriežas darbā. Praktiski ir vērts jau izrakstīšanās brīdī paņemt izrakstu ar diagnozēm un ieteikumiem, noskaidrot, kurš ārsts turpinās novērošanu, un vienoties par nosūtījumu rehabilitācijai. Ja trauma notikusi darbā vai ceļu satiksmes negadījumā, papildus jākārto darba negadījuma izmeklēšana vai apdrošināšanas dokumenti, tāpēc visi izraksti un čeki jāsaglabā.

Ko darīt līdz mediķu ierašanās brīdim

Vispirms jānovērtē sava drošība, tad cietušā apziņa un elpošana. Spēcīgu ārēju asiņošanu aptur ar tiešu spiedienu uz brūci, bezsamaņā esošu, bet elpojošu cilvēku novieto stabilā sānu pozīcijā, bet, ja elpošanas nav, nekavējoties jāsāk krūškurvja saspiešana un jāturpina līdz brigādes ierašanās brīdim.

Dispečers pa tālruni vada palīdzības sniegšanu soli pa solim, tāpēc sarunu nedrīkst pārtraukt. Svarīgi ir precīzi nosaukt atrašanās vietu, cietušo skaitu un notikušo, jo no tā ir atkarīgs, kādu brigādi izsūta. Ja atrašanās vietu nosaukt grūti, noder tuvākā mājas numurs, ceļa kilometra stabiņš vai ievērojams orientieris.

Cietušo nedrīkst dzirdīt un barot, jo var būt nepieciešama steidzama operācija. Ja cilvēks ir ķiverē pēc motocikla negadījuma, ķiveri nenoņem, ja vien cietušais elpo, un jebkurā gadījumā jācenšas nekustināt galvu un kaklu.

Kad traumpunkts, kad uzņemšanas nodaļa, kad 113

Uz traumpunktu var doties pašu spēkiem ar nelielām brūcēm, sastiepumiem, izmežģījumiem un aizdomām par ekstremitāšu lūzumu, ja cilvēks ir pie samaņas un spēj pārvietoties. Slimnīcas uzņemšanas nodaļā jāvēršas tad, ja stāvoklis pasliktinās, sāpes ir stipras vai nepieciešama plašāka izmeklēšana.

Zvanīt uz 113 vai 112 jebkurā gadījumā vajag, ja cilvēks ir bezsamaņā, ir apgrūtināta elpošana, spēcīga asiņošana, aizdomas par mugurkaula vai galvas traumu, kritiens no augstuma, ceļu satiksmes negadījums vai vairāki cietušie. Šaubu gadījumā labāk zvanīt, jo dispečers ir apmācīts izšķirt, cik steidzams ir gadījums.

Kā mēra sistēmas kvalitāti

Galvenie rādītāji ir brigādes ierašanās laiks, tas, cik liela daļa smagi cietušo nonāk atbilstoša līmeņa slimnīcā, mirstība un atgriešanās darbā pēc rehabilitācijas. Šos datus apkopo dienesti un Slimību profilakses un kontroles centrs, kas publicē arī traumatisma statistiku.

Sistēmas vājākais posms bieži nav medicīna, bet profilakse: ceļu satiksmes negadījumi, kritieni un alkohols joprojām rada lielāko daļu smago traumu, tāpēc drošības josta, ķivere un atstarotājs statistiku ietekmē vairāk nekā jebkurš aparāts slimnīcā.

Šis raksts skaidro sistēmas uzbūvi un nav medicīnisks padoms. Par konkrētu traumu, tās ārstēšanu un rehabilitācijas plānu vienmēr jārunā ar ārstu.

Avoti