Ugunsdzēšanas sistēmas mērķis ir vai nu nodzēst ugunsgrēku, vai apturēt tā izplatīšanos. Šīs sistēmas bieži izmanto kopā ar ugunsgrēka signalizāciju un dūmu vai karstuma detektoriem, lai aizsargātu cilvēkus un fiziskās struktūras. Trīs galvenās ugunsdzēšanas sistēmu kategorijas ugunsgrēka dzēšanai izmanto ūdeni, inertas gāzes vai dažādas ķīmiskas vielas. Šīs sistēmas var būt arī automātiskas vai manuālas atkarībā no tā, vai to aktivizēšanai nepieciešama ārēja iejaukšanās. Dažas slāpēšanas sistēmas var būt bīstamas ikvienam, kas atrodas tuvumā, tostarp nosmakšanas draudi, kas saistīti ar inertu gāzu iesūknēšanu zonā, lai slāpētu skābekļa uguni.
Ūdens mēdz būt viens no visbiežāk izmantotajiem ugunsgrēka dzēšanas veidiem, un to parasti izmanto sprinkleru sistēmā. Šāda veida ugunsdzēsības sistēma var būt gan mitra, gan sausa. Slapjā sprinkleru sistēma tiek pastāvīgi uzlādēta, kas nozīmē, ka caurulēs vienmēr ir ūdens. Šāda veida ugunsgrēka dzēšanas sistēma var būt automātiska, un tā aktivizēsies, ja sistēma sajutīs dūmus vai pārmērīgi augstu temperatūru. Sausie sprinkleri ir manuālas sistēmas, kuras var aktivizēt tikai pēc tam, kad ūdens avots ir pievienots statīva caurulei.
Vēl viena ugunsgrēka dzēšanas metode ietver vietas piepildīšanu ar inertu gāzi. Tā kā ugunsgrēka degšanai nepieciešams skābeklis, tam var būt slāpēšanas efekts. Šīs sistēmas parasti izmanto jutīgās vietās, kur ūdens var sabojāt priekšmetus, piemēram, datoru aprīkojumu vai dokumentus. Datoru serveru telpas ir vieta, kur ugunsgrēku slāpēšanai bieži izmanto inertu gāzi, piemēram, argonu.
Inertā gāze var apspiest ugunsgrēku, nesabojājot elektroniku vai citu aprīkojumu, taču tā var radīt arī citus veselības un drošības apdraudējumus. Dažos gadījumos inertās gāzes ugunsdzēšanas sistēma var izraisīt nosmakšanu. Lielākā daļa no šīm sistēmām ir aprīkotas ar trauksmes signāliem, kas brīdina personālu atstāt zonu pirms gāzes izlaišanas. Vēl viena iespējama problēma ar šīm sistēmām ir spiediens, jo pēkšņa iepriekš saspiestas gāzes ievadīšana nelielā telpā var potenciāli izpūst logus vai sienas.
Ugunsdzēsības sistēmās var izmantot arī slapjās un sausās ķīmiskās vielas. Šīs sistēmas parasti ir automātiskas, lai gan tām var būt arī manuālas vadības ierīces, lai aktivizētu ugunsdzēsības ķimikāliju izdalīšanos. Daži materiāli var slikti reaģēt uz ūdens vai inertu gāzu klātbūtni, un tādā gadījumā sausa vai mitra ķīmiskā ugunsdzēšanas sistēma bieži vien ir drošākais risinājums. Tā kā šīs ķīmiskās vielas var būt bīstamas cilvēku veselībai, bieži tiek iestrādāta aizkave, lai ikviens šajā apgabalā varētu izbēgt.