Upes trusis Bunolagus monticularis ir trušu suga, kuras dzimtene ir Dienvidāfrikas Karū reģionā kontinenta dienvidu galā. Tēviņi sver aptuveni 3.3 mārciņas (1.5 kg), bet mātītes ir nedaudz lielākas, sver aptuveni 4 mārciņas (1.8 kg). Upes truši ir brūni, ar pūkainu brūnu asti, krēmīgu vēderu un rīkles kažokādu un pamanāmu melnu svītru, kas stiepjas no mutes kaktiņa pāri vaigam līdz pakausim. Šie kritiski apdraudētie truši dzīvo naktī, iznāk naktī, lai ēst daudzveidīgu uzturu, kas sastāv no vietējiem ziediem un zālēm, un pēc tam dienas laikā slēpjas zem krūmiem, pēc iespējas izvairoties no karstuma un plēsējiem.
Viens no galvenajiem upes trušu apdraudēšanas iemesliem ir dzīvotnes zudums. Liela daļa tās dabiskās teritorijas ir pārveidota no vietējiem augiem par kultivētu zemi, tādējādi trušiem ir grūtāk atrast piemērotu barību un pajumti. Biotops ir zaudēts arī intensīvās aitu ganīšanas dēļ. Turklāt šie truši var kļūt par upuriem vaļīgiem suņiem un tērauda kāju lamatām, kas katru gadu nopietni ievaino un nogalina daudzus trušus. Tiek veikti pasākumi, lai glābtu upes trušu, izmantojot tādas organizācijas kā Riverine Rabbit Conservation Project.
Riverine Rabbit Conservation projektu veido daudzas grupas, tostarp Endangered Wildlife Trust Riverine Rabbit Working Group, Dienvidāfrikas nacionālie parki, dažādi aizsardzības organizācijas locekļi, Rietumu un Ziemeļkapa dabas aizsardzības departamenti un vairākas Dienvidāfrikas universitātes. Visi šie, kā arī daudzi citi, strādā kopā, lai saglabātu upes trušus un tā būtisko dzīvotni. Nebrīvē tiek audzēta arī upju trušu grupa, kuras galvenais mērķis ir tos atkal ievest vietējās teritorijās, kur tie vairs dabā nepastāv.
Apdraudētā upes truša glābšana ir grūts, bet ne neiespējams uzdevums. Lauksaimnieki sadarbojas ar kaimiņiem, lai izveidotu dārzus, teritorijas, kas strādā kopā, lai aizsargātu savvaļas dzīvniekus, un liela daļa biotopu iznīcināšanas ir beigusies, lai gan vietējiem augiem būs nepieciešami daudzi gadi, lai aizpildītu iznīcināšanas vietas. Kad zeme sāk dziedēt un nebrīvē turēti truši tiek izlaisti savvaļā, ir cerība, ka kritiski apdraudēto upes trušu populāciju varēs atgūt no katastrofas robežas un šie truši atkal varēs brīvi klīst pa Karū reģionu.