Urbjmašīna ir bijusi kokapstrādes, galdnieku un mašīnistu arsenāla pamatelements jau daudzus gadus, un šī instrumenta daudzpusība pēdējās desmitgadēs ir tikai palielinājusies. Ja veiksmes atslēga ir precizitāte, profesionāļi pievērsīsies urbjmašīnai vai vertikālai urbjmašīnai, kas ir piestiprināta pie galda, darbagalda vai grīdas. Pazīstams arī kā stenda urbis, tas spēj urbt precīzi izvietotus urbumus noteiktā dziļumā, platumā un taisnumā.
Šis rīks sastāv no pamatnes, kolonnas, vārpstas un urbja galviņas. Pamatne var būt galda virsma vai tai var būt iebūvētas metāla kājas; katrā no tiem ir galds vai virsma urbjamo materiālu novietošanai. Tas atrodas zem urbja vārpstas un galviņas, kas attiecīgi griežas un notur uzgali. Stāvurbjmašīna ir mazāka un pārnēsājamāka, taču grīdas modelis parasti ir jaudīgāks, un tam ir vairāk piederumu iespēju.
Urbjmašīnai ir trīs roku rokturis, kas piestiprināts pie galvas, kas paceļ un nolaiž urbi. Šīs rokas sniedz lietotājam lielāku kontroli pār uzgaļa kustību un atvieglo tā lietošanu. Dziļuma aizturi var izmantot, lai novērstu uzgaļa pārvietošanos garām noteiktam punktam, ļaujot lietotājam izveidot vienāda dziļuma caurumus dažādās vietās uz jebkura materiāla, ko paredzēts urbt.
Instrumenta izmēru nosaka, izmērot attālumu no urbja galviņas patronas līdz kolonnai un pēc tam to dubultojot. Piemēram, ja mērījums starp patronas centru un kolonnu ir 8 collas (20.32 cm), tad ierīce tiek uzskatīta par 16 collu (40.64 cm) spiedienu. Tas ir tāpēc, ka, lai gan prese var urbt caurumu 8 collas (20.32 cm) no taisna dēļa malas, tā var urbt 16 collu (40.64 cm) apļa centrā, kas nozīmē, ka tas ir lielākais dēlīša diametrs. klāja prese var rīkoties.
Urbjmašīnai parasti ir motora piedziņa un mainīgs ātrums, kas nozīmē, ka lietotājam tās izmantošanai ir jātērē mazāk pūļu nekā urbšanai ar roku. Mainīgais ātrums ļauj lietotājam izmantot instrumentu dažādiem uzdevumiem, sākot no caurumu urbšanas līdz materiālu slīpēšanai. Mainīgais ātrums arī ļauj lietotājam kontrolēt urbja uzgaļa spēka un berzes apjomu, tādējādi novēršot nevajadzīgu nodilumu vai lūzumu.