Vājš darbības vārds parasti ir palīgdarbības vārds, kas tiek lietots kopā ar galveno darbības vārdu, kas rada vāju vai pasīvu teikumu. Šāda veida darbības vārdi bieži tiek lietoti teikumos, kuriem ir pasīva balss, lai gan dažos gadījumos palīgdarbības vārdi var būt efektīvāki un parasti tiek izmantoti atsevišķi. Visbiežāk izmantotie vājie darbības vārdi ir dažādas “būt” un “turēt” formas. Vājš darbības vārds var attiekties arī uz parastu darbības vārdu, kuru var mainīt uz pagātnes laiku, izmantojot pamata sufiksu, piemēram, “-ed”.
Lai gan vāja darbības vārda lietošana pēc būtības nekaitē rakstam, šādu darbības vārdu pārmērīga lietošana var izraisīt rakstīšanu, kas šķiet “vāja”. Visbiežāk sastopamā problēma ar šāda veida darbības vārdiem ir tā, ka tas var radīt rakstību, ko parasti dēvē par “pasīvo balsi”. Tas nozīmē, ka darbība teikumā notiek ar teikuma subjektu, nevis ar teikuma subjektu, kurš veic vai veic darbību. Pasīvā balss, kas izveidota, izmantojot vāju darbības vārdu, ne vienmēr padara teikumu nepareizu vai slikti uzrakstītu, taču tas var padarīt rakstisku darbu mazāk iedarbīgu.
Spilgts pasīvās balss piemērs, kas radīts vāja darbības vārda dēļ, ir teikumā, piemēram, “Bumbu iespēra zēns”. Šajā teikumā “bumba” ir teikuma priekšmets, un teikuma darbība “spārdīta” tiek veikta ar to, nevis ar to. Tas teikumā rada pasīvu balsi, izmantojot vājo palīgdarbības vārdu “bija”, kas ir “būt” forma. To pašu teikumu var uzrakstīt bez vāja darbības vārda, un tas kļūst aktīvs, nevis pasīvs kā “Zēns iespēra bumbu”, kurā darbību veic jaunais subjekts “Zēns”.
Tomēr dažos kontekstos termins “vājš darbības vārds” var attiekties uz to, kā darbības vārds tiek konjugēts, nevis uz ideju par pasīvu un aktīvu balsi. Šī termina nozīme attiecas uz regulāriem darbības vārdiem, kas tiek uzskatīti par “vājiem”, jo tiem ir nepieciešams izmantot sufiksu, parasti “-ed”, lai veidotu darbības vārda pagātnes laiku. Spēcīgi darbības vārdi šajā gadījumā ir neregulāri darbības vārdi, kas var veidot pagātnes laiku, veicot iekšējas izmaiņas, nevis “palīdzot” no sufiksa. Šāda veida vāja darbības vārda piemērs ir “staigāt”, kurā pagātnes laikam “staigāja” ir nepieciešams sufikss, savukārt “skriet” ir spēcīgs darbības vārds, jo iekšējās izmaiņas uz “skrēja” pārceļ to uz pagātnes laiku.